Turcijas referenduma iznākums svētdienas, 16.aprīļa, vakarā tika sagaidīts gan ar gavilēm, gan ar skumjām un protestiem. Konstitūcijas izmaiņu atbalstītāji guva pārsvaru vien par nepilnu pusotru procentu balsu.
Trijās lielākajās Turcijas pilsētās – Stambulā, Ankarā un Izmirā vairums iedzīvotāju ir nobalsojuši “pret”. Līdzīgs rezultāts ir arī kurdu apdzīvotajos reģionos valsts austrumos.
Turcijas opozīcija apšauba balsojuma iznākumu, pieprasot pārskaitīt aptuveni 60% biļetenu. Tas tiek pamatots ar to, ka varas iestādes nolēma ieskaitīt daudzus neapzīmogotus balsošanas biļetenus. Zināmas šaubas var izraisīt arī ārzemēs dzīvojošo turku balsošanas rezultātu īstums. Viņu biļeteni tika nedēļām ilgi glabāti Turcijas vēstniecībās un konsulātos.
Pārmetumus izraisa arī tas, ka balsošana ir notikusi joprojām spēkā esošā ārkārtas stāvokļa laikā. Tādēļ opozīcijai bija maz iespēju aģitēt pret izmaiņām konstitūcijā.
Eiropas Komisija izplatītajā paziņojumā norādīja, ka tā šobrīd sagaida starptautisko vēlēšanu novērotāju atzinumu. Tāpat Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers mudinājis Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu ņemt vērā, ka pamatlikuma grozījumu atbalstītāju un pretinieku skaits ir ļoti līdzīgs. Tādēļ īstenojot dzīvē šīs pārmaiņas, Ankarai būtu jāmēģina tiekties pēc iespējami lielākas nacionālās vienotības.
Pēc rezultātu paziņošanas Erdogans uzsvēra, ka šī ir vēsturiska diena. Viņš pateicās visiem atbalstītājiem un piebilda, ka pieņemtie grozījumi ir ļoti būtiski valsts turpmākajai attīstībai. Daudzi paredz, ka tagad Erdogans varēs palikt pie varas līdz pat 2029.gadam.
Jaunā prezidenta rokās būs visai plašas pilnvaras. Cita starpā tiks likvidēts premjerministra postenis, kura pienākumus uzņemties jaunais valsts galva. Erdogana atbalstītāji apgalvo, ka jaunā sistēma būs līdzīga ASV un Francijā pastāvošajai kārtībai. Tomēr kritiķi uzsver, ka atšķirībā no Turcijas, šajās valstīs prezidenta rīcību var ierobežot citi varas atzari. Savukārt Turcijā valsts galva varēs iejaukties pat tiesu darbā.
Tāpat Erdogans solījis sarīkot referendumu par nāves soda atjaunošanu. Tas pieliktu punktu pat formāliem centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.
Jau tagad daudzi turki ir satraukti par viņu valstī pieaugošo autoritārismu. Pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma, kas notika pagājušā gada vasarā, ir arestēti desmitiem tūkstošu cilvēku un vēl vismaz 100 000 ir atlaisti vai atstādināti no darba. Turcijā šobrīd ir arī visvairāk pasaulē ieslodzīto žurnālistu. Tas skaidri parāda, ka esošais režīms ir ārkārtīgi jūtīgs un neiecietīgs pret jebkādu kritiku.
Ziņots, ka konstitucionālie grozījumi paredz, ka Turcijas prezidentu vēlēs uz pieciem gadiem un viņš tieši iecels citas augstākās valsts amatpersonas. Vienlaikus tiks likvidēts premjerministra amats, turklāt prezidentam sniegta iespēja iejaukties tiesu sistēmas darbā.
Iepriekš Erdogans vainoja tiesnešus par sadarbošanos ar Fetullas Gilena vadīto kustību. Tā, pēc Erdogana teiktā, mēģināja sarīkot neveiksmīgo valsts apvērsumu pērnā gada jūlijā. Pēc tam Turcijā izsludināts joprojām neatcelts ārkārtas stāvoklis un veiktas plašas tīrīšanas. No amata atcēla vairāk nekā simt tūkstošus amatpersonu, tostarp gandrīz trīs tūkstošus juristu un aptuveni tikpat daudz skolotāju.
