Aptuveni 61 miljons vēlētāju svētdien izvēlas mērus 81 Turcijas provincē, kā arī provinču padomes locekļus un citas vietējās amatpersonas. Pašvaldību vēlēšanas būs tests autoritārā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un viņa konservatīvās Taisnīguma un attīstības partijas popularitātei. Vēlēšanas notiek laikā, kad valstī turpinās augsta inflācija un pieaug dzīves dārdzība. Vēlētāji iecirkņos klātesošajiem žurnālistiem apstiprina, ka ir noraizējušies par ikdienu. Pagājušajā gada maijā Erdogans uzvarēja prezidenta vēlēšanas, bet viņa partija – parlamenta vēlēšanās.
Turcijas galvaspilsētā Ankarā tagadējais mērs, opozīcijas pārstāvis Mansurs Javašs no centriski kreisās Republikāņu tautas partijas cer uz vislielāko atbalstu.
Savukārt viņa galvenais sāncensis, galvaspilsētas Kečierenas rajona mērs Turguts Altinoks no Erdogana Taisnīguma un attīstības partijas, varētu palikt otrais.
Daudz saspringtākas un visai Turcijai izšķirošas ir vēlēšanas Stambulā. Pilsētā dzīvo 16 miljoni cilvēku, kas ir vairāk nekā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Stambulā sacenšas pašreizējais mērs Ekrems Imamoglu no opozīcijā esošās centriski kreisās Republikāņu tautas partijas un Erdogana Taisnīguma un attīstības partijas kandidāts, bijušais vides, pilsētu attīstības un klimata ministrs Murats Kurums. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka abiem ir ļoti līdzīgas izredzes uzvarēt.
Arī paša Erdogana ceļš uz prezidenta krēslu sākās pašvaldību vēlēšanās. 1994. gadā viņu ievēlēja par Stambulas mēru. Erdogana sabiedrotie pilsētu noturēja līdz brīdim, kad pirms pieciem gadiem Imamoglu varu pārņēma. Ja varu Stambulā opozīcijai atņems Erdogana kandidāts, prezidents varētu īstenot izmaiņas konstitūcijā, lai paliktu pie varas arī pēc 2028. gada. Analītiķis Murats Jetkins vērtē:
"Šis būs viņa tests – vai viņam izdosies Stambulu atgūt. Un, ja viņam tas izdodas, viņam būs iespēja paplašināt savu varu."
Savukārt, ja Imamoglu izdosies saglabāt Stambulas mēra vietu, viņš, visticamāk, būs galvenais valdošās partijas sāncensis nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2028. gadā. Tieši tādēļ analītiķi vērš uzmanību uz paša Erdogana iepriekš pausto, ka tas, kurš uzvar Stambulā, uzvar Turcijā. To atzīst arī ekonomiste Arda Tunca, sakot, ka daudzas pasaules valstis pārvalda ministru kabineti, bet Stambulu, kas ir lielāka nekā daudzas no šīm valstīm, pārvalda mērs. Tas ir dīvaini, bet arī parāda to, cik svarīgi ir uzvarēt Stambulu. Politikas zinātnes profesore Evrena Balta norāda:
"Uzvara lielajās pilsētās, protams, opozīcijai ir liels notikums, bet tajā pašā laikā tas ļauj nodrošināt piekļuvi ārvalstīm, proti, tas nozīmē iespējas veidot transnacionālas attiecības gan ekonomikas, gan politikas lauciņā, ja pārvaldi milzīgu pilsētu."
Par spīti tam, ka sabiedriskās domas aptaujas liecina lielāku vai mazāku pārsvaru opozīcijas kandidātiem gan Ankarā, gan Stambulā, pārliecība par opozīcijas panākumiem nav garantēta. Gan tādēļ, ka sabiedriskās domas aptaujas nereti bijušas diezgan kļūdainas, gan tādēļ, ka pretstatā pašvaldību vēlēšanām pirms pieciem gadiem, šoreiz opozīcija ir sašķelta.
