Amatpersona norādīja, ka Turcija vēlas virzīties tālāk pilntiesīgās dalības kontekstā un atvērt jaunas iestāšanās sarunu sadaļas. Komentējot vairāku Rietumvalstu pārstāvju izteiktās bažās par autoritārisma tendencēm valstī saistībā ar referendumu par izmaiņām konstitūcijā, Čeliks uzsvēra, ka situācija pēc balsojuma liecina par demokrātijas varu.
Mogerīni pārstāve pēc tikšanās paziņoja, ka diskusijas bija atklātas, pozitīvas un konstruktīvas, tomēr plašākus komentārus nesniedza.
Iepriekš amatpersona uzsvēra, ka progress iestāšanās sarunās ir atkarīgs no Turcijas gatavības ievērot cilvēktiesības un demokrātijas normas.
Jau vēstīts, ka Briseles un Ankaras attiecības saasinājās pēc aprīlī notikušā referenduma, kurā tika atbalstīta Turcijas prezidenta pilnvaru palielināšana. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans maija sākumā pat pauda ideju rīkot tautas nobalsošanu par iestāšanās sarunām.
Pārsvarā musulmaņu apdzīvotā Turcija sarunas par iestāšanos ES sāka 2005.gadā, tomēr tajās ir panākts niecīgs progress.
Eiropas Parlaments pērn novembrī pieņēma rezolūciju, kurā pauž, ka Eiropas Savienības iestāšanās sarunas ar Turciju ir jāiesaldē. Eiroparlaments apsūdz Ankaru par „nesamērīgiem, represīviem pasākumiem” kopš vasarā notikušā apvērsuma mēģinājuma. Ankara Eiropas Parlamenta rezolūciju noraidīja kā „nenozīmīgu” un tādu, kas „neatbilst Eiropas pamatvērtībām".
