Referendumā Turcijā atbalsta prezidenta pilnvaru paplašināšanu

Turcijā ir noslēgusies balsošana pretrunīgi vērtētajā referendumā par konstitūcijas izmaiņām, un provizoriskie rezultāti liecina, ka pārsvaru guvuši izmaiņu atbalstītāji. Šajās dienās gaisotne brīžiem ir nokaitēta, par ko liecina arī sadursme pie kāda balsošanas iecirkņa, kuras laikā gāja bojā trīs cilvēki.

Saskaņā ar rezultātiem pēc 99,45% vēlētāju balsu saskaitīšanas izmaiņas konstitūcijā atbalstījuši 51,37% balsotāju. Pret bija 48.63% balsotāju, vēsta ziņu aģentūra AFP, atsaucoties Turcijas vēlēšanu komisijas paziņojumu.

Gan lielākajā pilsētā Stambulā, kurā prezidents Radžips Tajips Erdogans savulaik bija mērs, gan galvaspilsētā Ankarā nelielu pārsvaru guva “jā” balsis. Bet kurdu apdzīvotie valsts dienvidaustrumi pārliecinoši nobalsoja pret. 

Opozīcijas līderi gan norādījuši, ka lēmums pieņemt vēlēšanu biļetenus, kas nav apzīmogoti, varējis ietekmēt rezultātu.

Tāpat divas galvenās opozīcijas partijas paziņojušas, ka apstrīdēs referenduma rezultātus.

Referendumā par Turcijas konstitūcijas izmaiņām aptuveni 55 miljoniem vēlētāju piedāvāts izteikt savu viedokli par 18 grozījumiem. Tie būtiski maina valsts konstitucionālo uzbūvi, padarot to par prezidentālu republiku. Cita starpā tiek piedāvāts likvidēt valdības vadītāja posteni un vairumu izpildvaras funkciju nodot valsts prezidenta rokās.

Referendumā savu balsi atdeva arī prezidents Radžips Tajips Erdogans un opozīcijas līderi. Erdogans norādīja, ka šis ir balsojums par Turcijas nākotni un pāreju uz jaunu pārvaldes sistēmu: “Es ticu, ka mūsu tauta lems par ceļu uz ļoti ātru attīstību, īstu lēcienu. Mums ir jāizdara izvēle, kas ir ārpus ierastā, lai mēs sasniegtu Turcijas Republikas dibinātāja Mustafa Kemala Ataturka ambīcijas – mūsu tautas pārākumu pār mūsdienu civilizācijām.”

Nokaitēta gaisotne

Iedzīvotāju aptaujas dati uzrāda nelielu referenduma atbalstītāju pārsvaru. Tomēr droši to apgalvot nav iespējams.

Situācija valstī ir visnotaļ nokaitēta. Izmaiņu pretinieki tiek vainoti apvērsuma atbalstīšanā. Tiek ziņots, ka pie viena no vēlēšanu iecirkņiem pat ir notikusi sadursme, kuras laikā ir nogalināti trīs cilvēki. Visticamāk, strīda iemesls ir bijis atšķirīgi politiskie uzskati.

Arī laikā, kad ārzemēs norisinājās iepriekšējā balsošana, pie Turcijas vēstniecības ēkas Briselē, notika sadursme starp dažādus politiskos uzskatus pārstāvošiem turkiem. Beļģijas premjers Šarls Mišels toreiz asi nosodīja šo incidentu, pasvītrojot, ka Turcijas iekšējo problēmu importēšana Beļģijā neesot pieļaujama.

Turcijas pilsētu ielās šodien vērojama liela drošības spēku klātbūtne. Lai pārliecinātos, ka balsošana norit godīgi, to uzrauga starptautiskie novērotāji. 

Iznākums var mainīt attiecības ar ES

Tautas nobalsošanas iznākums var ne tikai fundamentāli mainīt Turcijas uzbūvi un nostiprināt esošo vadītāju Redžepu Tajipu Erdoganu kā spēcīgāko politisko līderi pēc valsts dibinātāja Ataturka, bet arī ietekmēt Turcijas attiecības ar Eiropas Savienību un pārējām NATO dalībvalstīm.

Attiecības starp Ankaru un daudzu Eiropas Savienības valstu galvaspilsētām jau šobrīd ir saspīlētas.  Eļļu ugunī pielēja arī Vācijas, Nīderlandes un citu valstu atteikšanās ļaut Turcijas valdības ministriem piedalīties aģitācijas pasākumos viņu teritorijā. Tas tika pamatots ar drošības apsvērumiem, jo šādi pasākumi šķeļ Eiropā dzīvojošo turku kopienu.

Tāpat netiek izslēgts, ka Erdogans varētu pārskatīt savu attieksmi pret esošo vienošanos starp Turciju un Eiropas Savienību par patvēruma meklētāju plūsmas apturēšanu. Ne reizi viņš ir sacījis, ka Eiropa nepilda dotos solījumus.

Kritiķi norāda, ka piedāvātās izmaiņas faktiski izjauks varas līdzsvaru valstī un ieviesīs prezidenta vienpersonisko diktātu. Līdzīgas pilnvaras Erdoganam jau tika piešķirtas līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pēc neveiksmīga valsts apvērsuma, kas notika pagājušajā vasarā.

Tāpat var paredzēt, ka valstī turpināsies vēršanās pret visiem esošā režīma kritiķiem, sasaistot viņus ar apvērsuma rīkotājiem. Šobrīd Turcija ir ieslodzījusi vislielāko žurnālistu skaitu pasaulē.

Izmaiņu atbalstītāji uzskata, ka spēcīgs līderis spēs labāk tikt galā ar drošības un ekonomiskām problēmām. Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs nesen intervijā Latvijas Televīzijai arī uzsvēra, ka, viņaprāt, valstī ir vērojams pieprasījums pēc spēcīga vadītāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt