Pirms dažām dienām Briselē Turcija stādīja priekšā savu jaunizveidoto komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir mainīt eiropiešu uzskatus par Turciju uz labo pusi. Lai sabiedrisko attiecību plānu sāku ieviest dzīvē un skaidrotu, ko tieši tas nozīmē, Turcijas ES lietu ministrs Volkans Bozkirs aizvadītajā nedēļā viesojās gan Berlīnē, gan Briselē.
Vācijā viņš pauda nožēlu, ka pēdējos trīs gados vāciešu vidū audzis negatīvs vērtējums par Turciju.
Maijā publiskota aptauja liecina, ka pretestība Turcijas iekļaušanai ES Vācija pieaugusi līdz gandrīz 70%, salīdzinot ar aptuveni 50% 2005.gadā, kad Ankara sāka iestāšanās sarunas.
Process gan bijis visai gauss, 2011.gadā tika iesaldēts, un tikai pērn atkal iekustējās. Sarunas bieži iestrēgušas galvenokārt sakarā ar Francijas un Vācijas opozīciju un saspīlējumu Kipras jautājumā.
Tādēļ Bozkira došanās uz Berlīni nav nejauša. Pēc tam, kad kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti pērn izveidoja koalīciju ar sociāldemokrātiem, Berlīnes nostāja gan ir mīkstinājusies.
Arī Francija nesen paziņoja, ka ir atvērta jaunu pārrunu sadaļu atvēršanai ar Ankaru.
Briselē Bozkirs iepazīstināja ar Turcijas ES stratēģiju, kas balstās uz trim pīlāriem. Pirmais- politiskās reformas Turcijā, otrais- Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešana Turcijas likumdošanā. Un trešais ir komunikācijas stratēģija - gan Eiropā, gan pašmājās. „Šī stratēģija ir balstīta mērķī labot Eiropas Savienības tēlu Turcijā, un labot Turcijas tēlu Eiropas Savienībā," Briselē norādīja ministrs.
Pašā Turcijā iedzīvotāju uzskats par Eiropas Savienību ir mainīgs.
Pērn eirobarometra aptauja liecināja, ka pozitīvais vērtējums ir strauji nokritis līdz aptuveni 40%. Ankara paziņojusi, ka tagad turku atbalsts valsts dalībai kopienā atkal ir pieaudzis.
Saskaņā ar komunikācijas stratēģiju, Turcijā sabiedrību informēs par ieguvumiem, kas saistīti ar ES. Tāpat stratēģija paredz nodrošināt, lai Turcijas iestāšanās ES kļūst par redzamāku jautājumu, bet kopienas pilsoņi tiks informēti par valsti, lai pārvarētu nepareizus priekšstatus, un uzsvērtu ieguvumus, ko Eiropas Savienībai sniegs Turcija.
Kā nozīmīgu instrumentu komunikācijas aktivitātēs Ankara uzskata studentu apmaiņas programmu „Erasmus", jo tā spēlē nozīmīgu lomu dialoga stiprināšanai starp abu pušu pilsoņiem.
Galvenā uzmanība tiks pievērsta tām valstīm, kurām ir liela ietekme ES sabiedriskās domas veidošanā, kā arī tām, kur sabiedrības viedoklis ir visskeptiskākais attiecībā uz Turcijas pievienošanos.
Šeit daudz darāmā būs Grieķijā, gan runājot par abu valstu sarežģīto vēsturi, gan saspīlējumu Kipras jautājumā, kas ir viens no galvenajiem iemesliem smagnējajam sarunu procesam. Bozkirs gan aicināja nesaskaņas Kiprā nejaukt ar iestāšanās sarunām: „Mums nevajadzētu Kipras problēmas atrisināšanai nepieciešamos elementus izmantot pārrunu sadaļu atvēršanai šeit Eiropas Savienības iestāšanās sarunās. Astoņus gadus mēs neesam spējuši atvērt 14 pārrunu sadaļas tikai tāpēc, ka šajā kontekstā tika izmantota daļa no Kipras problēmas elementiem. Tāpēc turpināsim gaidīt, ka mūsu Kipras grieķu draugi, mūsu grieķu un Eiropas draugi skatīsies uz bildi plašāk un redzēs, kādi tam ir ieguvumi."
Ņemot vērā Grieķijas un Kipras nostāju, gaidīt var nākties vēl diezgan ilgi. Bet bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts uzsvēra, ka galu galā vērā tiks ņemts pašas Ankaras politiskais virziens.
ES joprojām kritizē Turciju par trūkumiem cilvēktiesību ievērošanā un tieslietu sistēmas neatkarībā. Īpaši pēc pērnā gada masu demonstrācijām pret toreizējā premjera Redžepa Tajipa Erdogana politiku, kuru oponenti apsūdz par tendenci uz autoritārismu.
Tagad jau jaunā kārtā, kā jaunievēlētais Turcijas prezidents, Erdogans, šonedēļ ieradīsies Latvijā, kas šajā amatā būs viņa pirmā oficiālā vizīte Eiropas Savienībā.
