Jau iepriekš vairāki eksperti un starptautiskās organizācijas ir brīdinājušas, ka tas ir liels drauds gan pašu bērnu nākotnei, gan arī visai sabiedrībai, ko veiksmīgi varētu izmantot teroristiskās organizācijas.
„Bērni nedrīkstētu būt ārpus skolas sola ilgāk par mēnesi,” tā savā jaunākajā ziņojumā pavēstījusi starptautiskā organizācija „Glābiet bērnus!”, kas ar pasaulē pazīstamu vārdu - tajā skaitā ANO labas gribas vēstnieces, zvaigžņotās aktrises Andželīnas Džolijas - palīdzību centīsies pievērst plašu īpaši valstu vadītāju uzmanību šai problēmai.
Sīrijas karš ir tikai viens no konfliktiem, kas patlaban plosa pasauli. Tomēr arī tā statistika ir pietiekami dramatiska, lai par cilvēktiesībām un bērnu aizstāvību atbildīgās organizācijas celtu atkārtotu trauksmi.
Saskaņā ar ANO statistikas datiem, pasaulē patlaban ir ap 20 miljoni bēgļu, kas bijuši spiesti pamest dzimteni un no kuriem vismaz puse ir jaunāki par 18 gadiem, un šis ir pēdējo laiku ievērojamākais skaits, kad bēgļu gaitās ir bijuši spiesti doties tik daudz bērnu.
Sīrija pasaules kartē patlaban ir tas punkts, no kura bēg visvairāk cilvēku, apsteidzot Afganistānu, kas līdz šim bija šīs melnās statistikas līdere. Taču ne visi ir pametuši Sīrijas robežas. Vairāki miljoni joprojām atrodas Sīrijā, reģionos, kas atrodas tālāk no tiešas karadarbības zonām, taču arī šeit ārkārtas situācija ir šķērslis gan daudzām parastām ikdienas vajadzībām, gan arī skolām.
ANO sadarbībā ar citām organizācijām patlaban cenšas nodrošināt izglītību vismaz daļai bēgļu bērnu kopumā 12 pasaules valstīs.
To, ka arī milzīgās bēgļu nometnes un vietas, kur kara dēļ no mājām izraidīta piedzimst un uzaug jauna un neizglītota paaudze, kas ir potenciāla ēsma teroristiskiem grupējumiem, norādījusi arī Eiropas komisāre, bulgāriete Kristalīna Georgijeva, kuru min kā vienu no iespējamajām kandidātēm uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Georgijeva vēl nesen medijos ir kritizējusi organizācijas tēriņus, sakot, ka vismaz miljardu eiro varētu ietaupīt daudz steidzīgākām vajadzībām, ja samazinātu birokrātisko aparātu.
Sīrijai kaimiņos esošās Libāna un Turcija ir pielāgojušas izglītības sistēmu tā, lai valstī nonākušo bēgļu bērni varētu mācīties vakara maiņās, taču visiem tik un tā skolās nepietiek vietas.
Bērnu tiesību aizstāvības organizācijas uztraucas ne tikai par šīm valstīm, bet arī par Eiropas zemēm, kurās nonāk bērni bez vecākiem un ilgstoši atrodas nenoteiktā stāvoklī - bez īstām mājām un arī bez izglītības.
Nesen plašu ievērību šī problēma izpelnījās britu presē. Saskaņā ar imigrācijas dienestu datiem, valstī nonākuši vairāk nekā 4000 bērnu un pusaudžu bez vecākiem. Vietējās pašvaldības vērsās ar aicinājumu valdībai nekavējoši piešķirt papildu līdzekļus vajadzībām, kas būs nepieciešamas bērnu uzņemšanai un tajā skaitā arī izglītošanai, un neslēpa, ka vietējas skolas ir lielā stresā un slodzē, tā kā bēgļu bērniem angļu valoda nav pirmā un līdz ar to nākas nodarbināt papildus pedagogus.
Arī UNICEF bija atkārtoti aicinājusi britu valdību ielaist skolās ap 300 bēgļu bērnu.
Paredzams, ka bēgļu bērnu izglītība un kas šajā ziņā darāms, būs arī viena no karstākajām tēmām jau nākamnedēļ Stambulā (Turcijā) gaidāmajā konfliktiem un humānajai palīdzībai veltītajā samitā.
