Tallinas ielās gandrīz nekas neliecina par to, ka drīz Igaunijā norisināsies parlamenta vēlēšanas, jo politiskie plakāti no ielām pazūd jau janvāra beigās. Tas ir - vairāk nekā mēnesi pirms oficiālās balsošanas dienas, kas būs 3. martā. Bet faktiski balsot var arī ātrāk. Sākumā ārzemēs – februāra vidū - un pēc tam arī elektroniski internetā.
Dzeltenas vestes Tallinas ielās. Tie nav protesti, bet viens no priekšvēlēšanu pasākumiem, ko organizē Igaunijas Reformu partija. Dalot kafiju un konfektes pie sarkanās luksofora gaismas, viņi cer uz zaļo gaismu tikšanai parlamentā un valdībā. Igauņu reformistiem šobrīd parlamentā ir 30 no 101 krēsla. Tā ir lielākā partija parlamentā, kas gandrīz 10 gadus nepārtraukti ir bijusi koalīcijā.
Igaunijas Reformu partijas līdere Kaja Kallasa intervijā “De facto” atzīst: “Cilvēki bija noguruši no mums, jo mēs bijām pie varas pārāk ilgi.”
Šobrīd partiju reitingi liecina, ka reformistus labprāt atkal redzētu valdībā 25% vēlētāju. Tikai par vienu procentpunktu mazāk ir šī brīža premjera Jiri Ratasa Centra partijai. “Esošā koalīcija ir nacionāļi “Isamaa”, sociāldemokrāti un esam mēs - Centra partija. Un dabiski, ka jebkura koalīcija vēlētos turpināt darbu kopā,” saka Centra partijas priekšsēdētāja vietniece, Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.
Vairākuma koalīcija Igaunijā nozīmē 51 deputātu aliansi. Centristu koalīcijas partneriem – sociāldemokrātiem un “Isamaa” partijas pārstāvjiem - ir attiecīgi 12% un 9%, ar ko stabilai koalīcijai var arī nepietikt.
“Isamaa” partijas loceklis, Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu: “Katra Igaunijas partija vēlētos strādāt vispār bez koalīcijas partneriem. Man šķiet, līdzīgi ir arī Latvijā. Taču mēs pat nezinām, cik daudz politiskie spēki iekļūs parlamentā – visticamāk pieci vai seši. Es domāju, ka šoreiz nav stingru tabu attiecībā uz kādu partiju.”
Taču abi vēlētāju aptaujas līderi, centristi un reformisti nesteidzas domāt par koalīciju ar valstī trešo populārāko - Igaunijas Konservatīvo tautas partiju jeb EKRE. Tās priekšvēlēšanu video rullītis zīmē šādu ainu: tukši lauki, migrantu izraisīti nemieri un homoseksuālo attiecību propaganda, ko Igaunijai uzspieda Eiropas Savienība. EKRE sola samazināt nodokļus, arī akcīzi alkoholam, lai igauņu nauda atgrieztos no Latvijas, pacelt pensijas vidēji līdz 800 eiro četru gadu laikā un pārtraukt “Rail Baltica” projektu.
Igaunijas Konservatīvas tautas partijas līderis Marts Helme LTV saka: “Attiecībā uz populismu, šodien tas ir izplatīts termins visur pasaulē, ja kāds cenšas aprakstīt politiķus vai partijas, kuras tiešām ņem vērā parasto cilvēku vēlmes.” Politiķi pat ir saskaitījuši, ka visām viņu plānotājam reformām būtu nepieciešami 5 miljardi eiro. Salīdzinājumam - tā ir gandrīz puse no visa Igaunijas šā gada budžeta. Uz jautājumu, vai viņiem ir nauda tik lielām pārmaiņām, Marts Helme atbild:
“Jā, jā, protams. Igaunijas budžets ir pārpildīts ar absolūti stulbiem izdevumiem.
Piemēram, mēs sūtam naudu valstīm un salām, kas atrodas Klusajā okeānā. Mēs viņiem palīdzam. Un ļoti daudz citu izdevumu arī valsts iekšienē. Tāda birokrātija. Mēs varētu saglabāt ap 1 miljardu eiro, samazinot birokrātiju.”
EKRE ir ideja, kur vēl var atrast naudu. Viens no skaļākajiem viņu paziņojumiem, kas izraisīja plašu rezonansi arī ārvalstīs, ir plāns lūgt līdzekļus - līdz pat vienam miljardam ASV dolāru - valsts drošībai no Amerikas Savienotājām valstīm. Šādiem solījumiem tic gandrīz katrs piektais Igaunijas iedzīvotājs, kā arī pilsoņi ārzemēs. EKRE ir sava pārstāvniecība Somijā – populārākajā igauņu darba migrācijas galamērķī.
Politologs Tenis Sārts saka: “Ja mēs skatāmies uz vispārējām tendencēm Eiropā, labēji radikālas partijas vai populistu partijas mēdz būt ļoti populāras. Igaunijā tam ir dažādi iemesli – piemēram, ekonomiskie. Varbūt cilvēki nav apmierināti ar valsts attīstību. Un viņi domā, ka globalizācija un eiropeizācija nedeva viņiem pietiekami daudz priekšrocību.”
Sasniegt savus mērķus EKRE ir mēģinājusi arī ar troļļu fermu palīdzību. “Postimees” pētnieciskais žurnālists Holgers Ronemā “De facto” stāsta, kā to atklājuši. “Mēs saņēmām mājienu no kāda, ka, ja jūs interesē troļļi, tad jums būtu jāapskata arī šie viltus konti. Mēs sākām pētīt un atradām.
Patiesībā, viens no troļļiem pat spēja nopublicēt viedokļu rakstus nacionālajā avīzē, slēpjoties aiz viltus identitātes. Un tas ir mulsinoši igauņu žurnālistikai kopumā,” saka Ronemā.
Viedokļus par to, kuras partijas varētu strādāt ar EKRE, sākumā avīzei "Eesti Päevaleht" iesūtīja it kā Tartu Universitātes politoloģijas students Berts Valters. Divus mēnešus vēlāk līdzīgu rakstu iesūta Kerts Valters, arī it kā tās pašas universitātes humanitāro zinātņu fakultātes students. Vēlāk žurnālisti atklāja – šādi studenti nekad nav mācījušies Tartu Universitātē. Taču vienam no Valteriem ir konts sociālajā tīklā “Facebook”, un viņa draugu lokā ir gandrīz visi EKRE partijas jauniešu kustības vadītāji, ka arī virkne viltus profilu. Šobrīd daudzi no tiem ir izdzēsti.
“Dienu pēc šī stāsta publicēšanas EKRE jauniešu organizācijas priekšsēdētājs Rūbens Kāleps atsūtīja mums preses relīzi, kurā uzrakstīja, ka viņš ir slēpies zem šiem kontiem, un viņš ļoti lepojās. Un tas ir tikai sākums! Un viņi turpinās to darīt arī nākotnē,” saka Ronemā.
