Dienas ziņas

Diskutē par Tilžas mācību iestāžu nākotni

Dienas ziņas

Aicina apspriest piespiedu nomas regulējumu

Eiropadomē spriež par «Brexit»

Trešais balsojums par «Brexit» vienošanos varētu notikt pirmdien

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien sanāk Briselē, lai vērtētu Lielbritānijas valdības priekšlikumu pagarināt izstāšanās sarunas līdz 30. jūnijam. Šādu lūgumu trešdien oficiāli ir izteikusi britu premjere Terēza Meja. Visticamāk, ka sarunu laiks tiks pagarināts. Tomēr Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks tam par nosacījumu ir izvirzījis izstāšanās vienošanās apstiprināšanu britu parlamentā jau nākamnedēļ. Tādēļ, visticamāk, trešais balsojums britu parlamentā notiks pirmdien.

Trešais balsojums par «Brexit» vienošanos varētu notikt pirmdien
00:00 / 03:34
Lejuplādēt

Meja ir lūgusi pagarināt izstāšanās sarunas līdz 30. jūnijam. Trešdienas uzrunā iedzīvotājiem Meja asi uzbruka parlamenta deputātiem, aicinot viņus beidzot saņemties un atbalstīt izstāšanās vienošanos.

“Šī aizkavēšanās izraisa manī lielu personīgu nožēlu. Un esmu pilnībā pārliecināta, ka jums, iedzīvotājiem, tas viss jau ir apnicis. Jūs gribat, lai šis izstāšanās posms tiktu pabeigts. Es tam piekrītu. Es esmu jūsu pusē. Tagad deputātiem ir pienācis laiks pieņemt lēmumu,” sacīja Meja.

Daudziem Lielbritānijas deputātiem premjeres kritika nebūt nebija pa prātam. Un tagad arvien skaļāk skan aicinājumi Mejai atkāpties no amata. Iespējams, ka tas tā arī varētu notikt, ja deputāti arī trešo reizi nobalsos pret piedāvāto līgumu ar Eiropas Savienību. Visticamāk, ka šis balsojums notiks pirmdien.

Konservatīvās partijas deputāts Dominiks Grīvs uzstāj, ka viņš joprojām ir pret šo līgumu. Arī sarunā ar Latvijas Radio pirms dažādām dienām Grīvs sacīja, ka labākais risinājums būtu atkārtots referendums.

“Deputātiem ir jāpastāv uz tā, ko viņi uzskata par pareizu. Es neuzskatu, ka "Brexit" būtu kaut kāds svētais, neaizskaramais temats. Manuprāt, gluži kā vairums cilvēces jautājumu, tas ir visai netīrs. Neviens nespēs mani iebiedēt vai piespiest par to nobalsot, radot sajūtu, ka citādi Lielbritānijas sociālā iekārta sabruks. Es uzskatu, ka tā nesabruks. Tāds ir mans subjektīvais vērtējums. Un jebkurā gadījumā tie, kas visskaļāk kliedz, lai panāktu savu, ļoti bieži ir pavisam maza minoritāte,” stāstīja Grīvs.

Atkārtotu referendumu atbalsta arī nesen nodibinātās Neatkarīgās grupas vadītājs Maiks Geipss, kurš līdz šim ir bijis leiboristu rindās: “Šim izstāšanās līgumam ir 585 lapaspuses. Tās visas ir nepieciešamas. Bet vissvarīgākais dokuments ir par nākotnes attiecībām. Un tam ir tikai 27 lapaspuses. Tas ir ļoti vispārīgs.

Tādēļ šo var dēvēt par izstāšanos ar aizsietām acīm. Turklāt pēc aiziešanas mums vairs nebūs nekādas teikšanas.

Mums nebūs sava komisāra, deputātu vai pārstāvju Eiropas Savienības padomē. Mums nebūs nedz krēslu, nedz teikšanas, nedz ietekmes sarunās par nākotnes attiecībām.”

Ir sagaidāms, ka 27 Eiropas Savienības valstu līderi pēc sarunas ar Meju ceturtdienas vakarā varētu atbalstīt izstāšanās posma pagarināšanu līdz maija vai jūnija beigām. Bet tikai ar nosacījumu, ka nākamnedēļ Lielbritānijas parlaments atbalsta vienošanos. Visticamāk, ka līderi būtu gatavi atkal sanākt nākamnedēļ, ja balsojums par izstāšanās līgumu Lielbritānijas parlamentā kārtējo reizi izgāžas. Šādā gadījumā būtu iespējams vai nu garāks izstāšanās sarunu pagarinājums, vai arī Lielbritānija var atsaukt pieteikumu par aiziešanu no bloka. Ja nekas no tā nenotiek, Apvienotā Karaliste automātiski pametīs Eiropas Savienību nākamās piektdienas, 29. marta, vakarā.

KONTEKSTS: 

2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstīja izstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzis iespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.

Tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt