Spriedums publiskots tikai dienu pirms Lielbritānijas parlamentā gaidāmā balsojuma par premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto izstāšanās plānu.
ĪSUMĀ:
- Juridiski saistošais ES Tiesas spriedums nozīmē: Londona var apturēt “Brexit”.
- Tiesa: “Brexit” var apturēt, kamēr vēl nav spēkā gala vienošanās ar ES vai arī 2 gadus pēc paziņojuma par izstāšanos.
- Ja divu gadu periodu pagarina, dalībvalsts domas var mainīt arī šajā periodā.
- “Brexit” atsaukšana neietekmētu Lielbritānijas turpmāko dalību ES.
- Otrdien britu parlaments balsos par Terēzas Mejas “Brexit” plānu.
- Tiek prognozēts, ka parlaments plānu noraidīs.
- Britu ārlietu ministrs: Valdība negrasās atcelt “Brexit”.
- ES brīdina: Iespēja atsaukt izstāšanos ļaus šantažēt Briseli.
Tikai nedēļu pēc tam, kad Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāts Manuels Kamposs Sančezs Bordons daudziem par pārsteiguma atzina, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski atsaukt ierosinājumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, pirmdien ar tādu pašu oficiālu spriedumu klajā nākusi arī Eiropas Savienības Tiesa.
Juridiski saistošais tiesas spriedums nozīmē, ka Apvienotā Karaliste var apturēt savus “Brexit” plānus, nesaņemot pārējo dalībvalstu piekrišanu šādam solim.
Spriedumā norādīts, ka “Brexit” atcelšanas iespēja ir spēkā līdz brīdim, kamēr starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību nav noslēgta gala vienošanās un tā nav stājusies spēkā, vai arī divu gadu laikā pēc tam, kad par izstāšanos apņemšanos ir informēta Eiropas Savienība.
Ja šis divu gadu periods tiek pagarināts, dalībvalsts savas domas var mainīt arī šajā periodā.
Turklāt “Brexit” atsaukšana nekādā veidā neietekmētu Lielbritānijas turpmāko dalību 28 valstu blokā. Tiesas spriedumā gan piebilsts, ka lēmums joprojām ir jāpieņem, ievērojot demokrātiskos procesus, kas Lielbritānijas gadījumā nozīmētu apstiprinājumu parlamentā.
Eiropas Savienības Tiesas lēmums ir trieciens britu valdībai, kas vairākas reizes centās apturēt prasības iesniegšanu tiesā, “Brexit” atcelšanu nosaucot par tikai hipotētiski iespējamu.
Tiesas spriedums publiskots arī tikai dienu pirms otrdien, 11.decembrī, britu parlamentā gaidāmā balsojuma par premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto plānu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Jau tagad tiek prognozēts, ka britu parlaments, visticamāk, Mejas plānu noraidīs.
Tas tāpēc, ka pret šo dokumentu iebilst gan opozīcijā esošie politiķi, gan arī daļa premjerministres pārstāvētās Konservatīvās partijas deputātu, kuru skaits ar katru dienu tikai pieaug. Laikrakstā „Mail on Sunday” Meja paziņojusi, ka 20 mēnešu garumā izstrādātā dokumenta noraidīšana Pārstāvju palātā novestu Apvienoto Karalisti nezināmos ūdeņos tikai četrus mēnešus pirms plānotās Eiropas Savienības pamešanas.
Vairāki skotu politiķi, kas vērsās ar prasību Eiropas Savienības Tiesā, savulaik norādīja, ka britu parlamentāriešiem pirms rītdienas balsojuma bija svarīgi zināt, ka “Brexit” atcelšana tomēr ir iespējama.
Tagad, kad iespēja joprojām palikt Eiropas Savienībā ir atzīta par reālu un konkurētspējīgu, savas domas varētu mainīt vēl kāds parlamentārietis.
Viens no kaismīgākajiem “Brexit” aizstāvjiem, vides aizsardzības ministrs Maikls Gouvs intervijā BBC “Radio 4” paziņojis, ka Apvienotā Karaliste joprojām neplāno mainīt domas par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Savukārt aicinājumus atsaukt “Brexit”, iespējams, sarīkojot vēl vienu referendumu, viņš piedēvējis cilvēkiem, kuri nekad nav pieņēmuši pirmo balsojumu un kuri nekad nav pieņēmuši demokrātiski sniegto mandātu.
Līdzīgu viedokli paudis arī ārlietu ministrs Džeremijs Hants, norādot, ka cilvēki būtu ļoti nikni par jebkuras valdības lēmumu atlikt “Brexit”, piebilstot, ka valdība pilnīgi noteikti to darīt negrasās.
Vēl pirms šī tiesas sprieduma Eiropas Savienība brīdināja, ka šis varētu kļūt par bīstamu precedentu, iedrošinot citas valstis paziņot par izstāšanos, tādējādi mēģinot izcīnīt sev labākus dalības noteikumus, bet vēlāk izstāšanos atsaucot.
