Dienas ziņas

Zemnieku saimniecība «Lelles» attīsta cūkkopību

Dienas ziņas

Aizvadīts jaunsargu instruktoru mācību seminārs

Britu deputāti gatavojas «Brexit» balsojumam

Lielbritānijas parlamentā paredzēts izšķirošais balsojums par «Brexit» vienošanos

Otrdien, 15. janvārī, Lielbritānijas parlamentā paredzēts izšķirošais balsojums par premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto “Brexit” vienošanos, kas regulēs Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un kuras noraidīšanas gadījumā pastāv vairāki rīcības varianti, bet tad, visticamāk, 29. martā plānotais sakārtotais “Brexit” nenotiks, un tas var izraisīt zināmu haosu.

Lai gan nav skaidrības par iespējamām alternatīvām Mejas piedāvātajam “Brexit” līgumam, izskanēja, ka vairākums parlamentāriešu sliecas atbalstīt mēģinājumus bloķēt “Brexit” bez vienošanās.

Lielbritānijas parlamentā paredzēts izšķirošais balsojums par «Brexit» vienošanosUģis Lībietis

    Meja gan atkārtoti aicināja parlamenta deputātus atbalstīt ar Briseli panākto vienošanos: "Līdz 29.martam palikušas 74 dienas, un aizvien skaidrākas kļūst sekas, ko radīs balsojums pret vienošanos. Ja darījums netiks apstiprināts, mums nebūs pārejas perioda, sadarbības drošības jautājumos, garantijas Apvienotās Karalistes pilsoņiem ārzemēs. Nebūs arī pārliecības uzņēmējiem un strādniekiem, tostarp  tādiem, kurus satiku Stokā. Mēs arī sajutīsim pārmaiņas Ziemeļīrijas ikdienas dzīvē, kas apdraudēs mūsu savienības nākotni."

    Par ko balsos britu parlamentārieši?

    Parlamentam jābalso par diviem dokumentiem. Viens nosaka “šķiršanās” nosacījumus – cik daudz Lielbritānijai būs jāsamaksā ES pēc izstāšanas, tās turpmāko lomu Eiropas Tiesā un pilsoņu tiesības, vēsta "Sky News".

    Tas paredz arī pārejas periodu līdz 2020. gada beigām, kura laikā Lielbritānija varētu panākt nākotnes vienošanās par sadarbību ar ES.

    Tajā arī iekļauts pats strīdīgākais jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Piedāvāts garantijas risinājums, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas ieviešanas, ja gadījumā Lielbritānija tomēr aiziet no Eiropas Savienības, nespējot vienoties par nākotnes sadarbību tirdzniecībā.

    Otrais dokuments ir nesaistošā politiskā deklarācija, ka Lielbritānija un ES turpinās sarunas par nākotnes attiecībām.    

    Kāpēc Ziemeļīrijas – Īrijas risinājums ir tik strīdīgs?

    Piedāvātais variants paredz, ka Ziemeļīrija turpinās sekot ES normatīviem attiecībā uz precēm, ko sūta uz pārējo Lielbritāniju.  Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija, ar kuras atbalstu Meja rēķinās dokumentu apstiprināšanai, atsakās atbalstīt piedāvāto risinājumu, jo tas “nogriezīs Ziemeļīriju no pārējās Lielbritānijas”.   

    Ja “Brexit” vienošanos apstiprina

    Ja parlaments pretēji valdības bažām nobalsos par “Brexit” vienošanos, tā kļūs par likumu, un Lielbritānija izstāsies no ES šī gada 29. martā plkst. 23.00 pēc Londonas laika.

    Scenāriji, ja “Brexit” vienošanos neapstiprina

    Ja Mejas piedāvāto “Brexit” vienošanos noraidīs, premjerministrei būs trīs parlamenta darba dienas, lai nāktu klajā ar nākamo “plānu B”.  Lielbritānija turpinās virzīties uz izstāšanos, pieļaujot arī aiziešanu no ES bez vienošanās.  

    Meja var piedāvāt parlamentam to pašu vienošanos, mēģinot pārliecināt deputātus, ka  šī ir labākā iespēja.

    Meja var mēģināt turpināt sarunas ar Briseli, mēģinot panākt citu vienošanos vai uzlabot esošo, tiesa, ES līderi jau iepriekš ļāva noprast, ka citus nosacījumus nepiedāvās.   

    Opozīcija var aicināt izteikt neuzticību valdībai, kas var novest pie ārkārtas vēlēšanām.  

    Vēl viena iespēja iziet no strupceļa ir izsludināt atkārtotu referendumu par izstāšanos vai palikšanu ES, tiesa, Terēza Meja vairākkārt noraidījusi šādu scenāriju.

    Tāpat Meja var demisionēt, bet arī tas ir maz ticams, jo viņa vairākkārt uzsvērusi, ka būs tā valdības vadītāja, kura īstenos “Brexit”.  

    Ko īsti paredz  “Brexit” vienošanās

    Novembrī publiskotais 585 lapaspušu dokuments detalizēti nosaka izstāšanās nosacījumus, galvenokārt aprakstot, kas notiek no 30. marta līdz 2020. gada beigām, līdz kurām cerēts panākt detalizētas vienošanās, teikts "Sky news" apkopojumā.

    Migrācija:

    • Visi ES pilsoņi, kuri būs likumīgi nodzīvojuši Lielbritānijā vismaz 5 gadus līdz 2021. gadam, varēs palikt.  
    • Tie, kas būs nodzīvojuši Lielbritānijā mazāk nekā 5 gadus līdz 2021. gadam, varēs iegūt pagaidu statusu un pieteikties pastāvīgajam statusam, kad sasniegs 5 gadu termiņu.
    • Tādas pašas tiesības būs arī Lielbritānijas pilsoņiem ES.
    • Rezidentu tuvie radinieki varēs viņiem pievienoties, un Lielbritānijā dzimušo migrantu bērnu tiesības būs aizsargātas. Radiniekiem, kas pievienosies pēc 2020. gada, būs jāiesniedz pieteikums uzturēšanās atļaujai trīs mēnešu laikā, bet pamatotos gadījumos šo termiņu varēs pagarināt.
    • ES pilsoņi varēs iegūt uzturēšanās atļauju Lielbritānijā, izejot pārbaudi un pierādot savu uzturēšanos Apvienotajā Karalistē. Pieteikums maksās 65 mārciņas pieaugušajiem un 32,5 mārciņas bērniem līdz 16 gadiem. ES valstis var izvēlēties, vai pieprasīt no britu pilsoņiem pieteikties rezidenta statusam, bet procedūrai jābūt vienkāršai un tā nevarēs maksāt dārgāk nekā Lielbritānijas tarifs ES pilsoņiem.
    • ES pilsoņiem ar pagaidu statusu vai uzturēšanās atļauju būs pieeja veselības sistēmai, pensiju sistēmai un citiem Lielbritānijas pilsoņiem pieejamajām garantijām.  
    • Lielbritānija vēlas tādus pašus nosacījumus pilsoņiem no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.  
    • Īrijas pilsoņiem nebūs jāpiesakās uzturēšanās atļaujai, bet viņi var to darīt, ja vēlas.
    • Profesionālās kvalifikācijas, piemēram, juristu un auditoru, kas iegūtas līdz 2021. gadam, būs savstarpēji atzītas. 
    • Cilvēki, kas pārvietojušies starp ES un Lielbritāniju līdz 2021. gadam, saglabās pieeju pensiju sistēmai, veselības aprūpes sistēmai un citām garantijām. 

     

    Tirdzniecība

    • Dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus eksportē no Lielbritānijas, piemēros ES regulējumu šādiem produktiem no trešajām valstīm. 
    • ES preču zīmes Lielbritānijā būs aizsargātas. 
    • PVN un akcīzes transakciju informācijas apmaiņa, kas notika pirms perioda beigām, turpināsies vēl četrus gadus.
    • Uzsāktās Eiropas Centrālas bankas un Eiropas Investīciju bankas aktivitātes Lielbritānijā turpināsies līdz pabeigšanai.  


    Tieslietas

    • Lielbritānijas likumsargiem būs laikā ierobežota pieeja noteiktiem ES komunikāciju tīkliem, informāciju sistēmām un datu bāzēm pēc perioda beigām. 
    • Civilās un komerciālās vienošanās un līgumu nosacījumi starp ES un Lielbritāniju būs spēkā perioda laikā. 
    • Lielbritānijas iesaistīšanās Eiropas Savienības Tiesā tiks izbeigta, pabeidzot izskatīšanā esošās lietas.
    • Eiropas Komisijai būs tiesības četru gadu laikā pēc perioda beigām vērsties pret Lielbritāniju par ES tiesību normu neievērošanu laikā līdz “Brexit”. 


    Drošība

    • Lielbritānija varēs izvēlēties neieviest ES lēmumus ārpolitikas jomā perioda laikā. 
    • Lielbritānija nekomandēs un nevadīs ES operācijas un misijas un nenodrošinās tām galvenos štābus.
    • Lielbritānijai varēs nesniegt jūtīgu drošības informāciju perioda laikā, bet ES par to būs jāpaziņo Londonai. 


    ES un Lielbritānijas attiecības

    • Lielbritānijas pārstāvji un eksperti varēs apmeklēt noteiktas ES tikšanās, kur nepieciešama viņu dalība ES interesēs.  
    • Pret Lielbritāniju izturēsies kā pret ES dalībvalsti starptautiskajos līgumos ar trešajām valstīm. 
    • Lielbritānijai būs tiesības panākt un ratificēt jaunus starptautiskos tirdzniecības līgumus, kas stāsies spēkā pēc perioda beigām.
    • Zvejniecības regulējums nemainīsies līdz perioda beigām, Lielbritānija nākamgad var sākt apspriest zvejniecības noteikumus, lai noslēgtu sarunas 2021. gadā. Perioda laikā ES var uzaicināt Lielbritāniju piedalīties tās starptautiskajās sarunās par zvejniecību. 

    Pārejas periods

    • Lielbritānija līdz 2020. gada 1. jūlijam var pieprasīt pagarināt pārejas periodu, taču, ja pagarinājumu piešķirs, Lielbritānijai vairs nebūs jāpiedalās ES budžetā kā dalībvalstij. 
    • Ja vienošanās nebūs panākta līdz 2020. gadam, Lielbritānija var ieviest vai pagarināt  īpašus nosacījumus Ziemeļīrijas jautājumā.
    • Lielbritānija var ieviest savu lauksaimniecības politiku, ja perioda laikā saglabās savus maksājumus ES.  

    Finanses

    • Ir vienošanās par metodoloģiju, kā aprēķinās “šķiršanās rēķinu” un noteiks apmaksas termiņus.
    • Sagaidāms, ka Lielbritānijai būs jāiemaksā 38,9 līdz 43,3 miljardiem eiro.
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti