Džons Berkovs paziņoja, ka parlamenta kārtības rullis liedz atkārtoti nodot parlamentam iepriekš noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja dokumentā izdarīti būtiski grozījumi, taču šādu iespēju kategoriski noliedz Eiropas Savienības amatpersonas.
Arī Mejai nav izdevies pārliecināt eiroskeptiķus savas Konservatīvās partijas rindās atbalstīt saskaņoto dokumentu. Galvenie iebildumi vēl joprojām ir par tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju. 80 toriju deputātu grupas vadītājs Džeikobs Rīss-Mogs sociālās saziņas vietnē “Twitter” uzsvēra, ka bezvienošanās “Brexit” tagad esot labākais variants.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.
Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.
