“Taliban” pārstāvji apgalvoja, ka grupējums ir attīstījies un ieguvis pieredzi, tādēļ tagadējais “Taliban” nav tas pats, kas bija pirms 20 gadiem pirmajā valdīšanas periodā (no 1996. līdz 2001. gadam).
"Mūsu mērķis nav atriebties"
“Afganistāna ir musulmaņu zeme – gan pirms 20 gadiem, gan tagad. Taču pieredzes un brieduma ziņā, protams, ir liela atšķirība starp mums tagad un pirms 20 gadiem. Un atšķirība būs redzamas arī mūsu darbībā,” preses konferencē solīja “Taliban” runasvīrs Zabihulla Mudžahīds.
In response to a question about differences between the 1990s Taliban and today's, Mujahid said the ideology and beliefs are the same because they are Muslims, but there is a change in terms of experience--they are more experienced and have a different perspective. pic.twitter.com/IZBkc5gxx4
— TOLOnews (@TOLOnews) August 17, 2021
“Brīvības iegūšana ir visu tautu tiesības. Afgāņu tauta, izmantojot savas likumīgās tiesības, pēc 20 džihāda gadiem, spēja iegūt savu brīvību un attīrīt savu valsti no okupācijas un okupantiem," norāda Mudžahīds.
Talibi uzsvēra, ka viņi nemeklēs ne ārējus, ne iekšējus ienaidniekus. “Mēs esam piedevuši visiem, kas cīnījās pret mums. Konfliktiem ir jāpieliek punkts. Tie, kas zaudējuši dzīvību, cīnoties ienaidnieka pusē, var vainot tikai sevi. Mēs iekarojām visu valsti dažu dienu laikā,” norāda Mudžahīds.
Viņš arīdzan aicināja afgāņus nebēgt no valsts, jo talibu nolūks neesot kādam atriebties. “Mēs neklauvēsim pie durvīm un neprasīsim, kā labā jūs esat strādājuši. Mūsu mērķis nav atriebties. Neviens netiks vajāts vai pratināts,” sola Mudžahīds.
“Afganistānas Islāma Emirāta izsludinātajā amnestijā nav šķirošanas. Afganistānas Islāma Emirāts vairākkārt ir teicis, ka pat tās personas, kas bija ministri, padomnieki, parlamenta deputāti – ja viņi pieņem islāma sistēmu un vēlas dzīvot tās pakļautībā, viņi ir pilnībā amnestēti," sola "Taliban" pārstāvis Enamulla Samangani.
Sievietes izpērk burkas
Divas dienas pēc tam, kad “Taliban” iegāja Kabulā un pārņēma kontroli pār valsti, dzīve lielākajā daļā Kabulas atgriezusies “jaunā normalitātē”. Lai gan pašlaik nav pazīmju, ka Kabulā tiks ieviesti striktie talibu likumi, tomēr cilvēki neizvēlas riskēt un cenšas pielāgoties jaunajai situācijai valstī. Daudzi gan joprojām neiziet no mājas.
Par savu drošību īpaši satrauktas ir sievietes, kuru skaits pilsētas ielās ir ļoti neliels. Cilvēki joprojām neslēpj, ka tiem ir bail par to, kāda var izvērsties viņu dzīve zem talibu varas.
Divas dienas pēc talibu ienākšanas Kabulā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju piesardzīgi devušies ielās, savās ikdienas gaitās, lai redzētu kāda dzīve tos varētu sagaidīt zem jaunās varas. Atšķirībā no pirmdienas, kad galvaspilsēta, izņemot lidostu, bija tukša un klusa, otrdien vietām atgriezusies ierastā kņada. Atvērti vairāki lieli tirgi, kuros atgriezusies dzīvība.
Daudzviet manāmas arī bruņotu talibu patruļas nelielās grupās. Lai gan cilvēkus tie neaiztiek, kāds veikalnieks atzīst, ka cilvēki ir bailīgi un piesardzīgi. Arī kāds cits veikalnieks, kurš lūdz neatklāt viņa vārdu, žurnālistiem atzīst, ka bailes joprojām ir klātesošas.
Vēl kāds veikalnieks telekanālam CNN atzinis, ka līdz ar talibu ienākšanu pilsētā sievietēm pārdod arvien vairāk visu ķermeni nosedzošo apģērbu – burku. Lai gan iedzīvotāju ielās ir vairāk nekā pirmdien, daudzi, pārsvarā sievietes, joprojām izvēlas palikt mājās.
Pielāgojas jaunam dzīvesveidam
Jau manāmas pazīmes, ka cilvēki maina savu ierasto dzīvesveidu, lai pielāgotos jaunā, potenciāli stingrā islāma režīma atgriešanās iespējamībai. Roku nociršana zagļiem, publiski nāvessodi, sods ar pātagas cirtieniem, kā arī liegums meitenēm iegūt izglītību un sievietēm strādāt vietās, kur tās varētu nonākt kontaktā ar vīriešiem, – to visu iedzīvotāji labi atceras no talibu valdīšanas laika. Šādas kārtības atgriešanos paši talibi gan joprojām turpina noliegt.
Saspringta situācija bija vērojama pie ieejas tā dēvētajā “zaļajā zonā”, kur izvietotas ārvalstu vēstniecības. Saujiņa sieviešu bija ieradušās, lai īsu brīdi protestētu, pieprasot, lai tiek ievērotas viņu tiesības atgriezties darbā, tiesības uz izglītību un politisko līdzdalību.
These brave women took to the streets in Kabul to protest against Taliban. They simplify asking for their rights, the right to work, the right for education and the right to political participation.The right to live in a safe society. I hope more women and men join them. pic.twitter.com/pK7OnF2wm2
— Masih Alinejad 🏳️ (@AlinejadMasih) August 17, 2021
Pie viņām piestājusi automašīna, kas bija pilna ar talibu kaujiniekiem, un mēģināja viņas padzīt, tomēr to pārtrauca un notiekošo vēroja no malas, līdz civiliedzīvotāji pierunāja sievietes doties prom.
Pieredze ar atsevišķiem talibu kaujiniekiem uz ielām ir bijusi pretrunīga. Kāds vīrietis, kurš mēģinājis nokļūt darbā caur talibu kontrolpunktu sacījis, ka daži talibi ir bijuši draudzīgi un nerada nekādas problēmas, tikmēr citi esot skarbi, stumdot cilvēkus un kliedzot virsū bez iemesla.
Pārmaiņas bija redzamas arī plašsaziņas līdzekļos. TV kanālā “Tolo News” raidījumu vadītāju vietās atgriezušās sievietes. Laikā, kad talibi ieņēma galvaspilsētu, sievietes nebija redzamas pārraidēs, jo nebija skaidrs, kā situācija attīstīsies un vai tas ir droši.
Sievietes raizējas par savu drošību
“Taliban” pārstāvis Zabihulla Mudžahīds otrdien solīja, ka nebūs nekādas diskriminācijas pret sievietēm, viņas varēs strādāt un mācīties, tiesa gan, tam esot jānotiek saskaņā ar islāma tradīcijām un šariata likumiem. Ko tas nozīmētu praktiski, talibu pārstāvis izvairījās precizēt.
Šie solījumi daudzus nepārliecina, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāti Malalu Jusafzaju, kuru talibi Pakistānā 2012. gadā sašāva galvā, jo viņa iestājās par meiteņu tiesībām uz izglītību.
Nobel Peace Prize laureate Malala Yousafzai says she is “deeply concerned about the situation in Afghanistan right now, especially about the safety of women and girls there.” https://t.co/7OurWNp7hf pic.twitter.com/phB45ZhnTb
— ABC News (@ABC) August 17, 2021
“Domāju, ka sieviešu aktīvisms pēdējo daudzu gadu laikā ir radījis lielu spiedienu uz talibiem, ka viņi vairs nevar atklāti liegt sievietēm darīt savu darbu. Tomēr viņi par to izsakās ļoti vispārināti un neskaidri. Garantiju nav," norāda Jusufzaja.
"Vietējā līmenī ziņas ir satraucošas. Ir meitenes, kuras uztraucas par savu drošību. Daudzām no viņām nav atļauts apmeklēt skolas – to dzirdu no aktīvistiem, kuri tur strādā uz vietas.”
Talibiem arīdzan tika uzdots jautājums, vai Afganistāna arī turpmāk būs opija magoņu audzēšanas centrs, apgādājot pasauli ar heroīna izejvielu. Tiek lēsts, ka līdz pat 90% pasaules heroīna tiek iegūts no Afganistānas opija magonēm.
Mudžahīds noliedza “Taliban” saistību ar šo biznesu, bet atzina, ka pasaulei vajadzētu piedāvāt afgāņu zemniekiem alternatīvu, lai viņiem nebūtu jānodarbojas ar opija magoņu audzēšanu.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
