Pakistānā un Afganistānā sievietes protestē pret vardarbību un aicina ievērot viņu tiesības

Pakistānā un Afganistānā – valstīs, kur dominējošā reliģija ir islāms – notikuši protesti, kuros sievietes aicinājušas sabiedrību ievērot viņu tiesības. Afganistānā demonstrācijas notika slēgtās privātās telpās, jo tur varu pārņēmušās "Taliban" varasiestādes protestējošos no ielām padzina.

"Mēs saskaramies ar dažāda veida vardarbību – fizisku, seksuālu, kultūras vardarbību, kad sievietes tiek iemainītas ģimenēs, lai tā atrisinātu to savstarpējos strīdus. Mēs saskaramies ar laulībā izdotiem bērniem, izvarošanu, uzmākšanos darbavietā, uz ielas," sacīja Farzana Bari, galvenā Sieviešu gājiena organizatore Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā.

Sieviešu gājiens jeb "Aurat maršs" (tulkojumā no urdu valodas – Sieviešu gājiens) Pakistānā notiek katru gadu. Pirmoreiz sievietes protestā vienojās 2018. gadā Karači pilsētā, bet kopš tā laika Sieviešu gājiens noticis arī citviet valstī.

Piektdien protestos Pakistānas lielākajās pilsētās pulcējās vairāki simti sieviešu. 

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem Pakistānā nodarbināti tikai 21% sieviešu un lauku apvidos skolās mācās mazāk nekā 20% meiteņu.

Pakistānas parlamentā nesen notikušajās vēlēsanās no kopumā 266 deputātu vietām vien 12 tika sievietēm.

Liela daļa Pakistānas sabiedrības darbojas saskaņā ar stingru "goda kodeksu", un sievietes ir pakļautas saviem vīriešu kārtas radiniekiem attiecībā uz viņu izvēli izglītības, darba un laulību jautājumos. 

Katru gadu Pakistānā vīrieši nogalina simtiem sieviešu, jo tās, iespējams, ir pārkāpušas šo "kodeksu".

Pasākuma kritiķi uzskata, ka tādā veidā sievietes atbalsta elitāras un rietumnieciskas vērtības musulmaņu valstī, un organizatori arī apsūdzēti reliģiskās un kultūras jūtīguma neievērošanā.

2020. gadā Islamabadā ar furgoniem bija ieradušās islāmistu vīriešu grupas, kas ar akmeņiem apmētāja Sieviešu gājiena dalībnieces.

Nelielas sieviešu grupas piektdien pulcējās arī Afganistānā, kur notika ļoti reti pieredzētas demonstrācijas par sieviešu tiesībām valstī.

Pasākumi gan notika privātās telpās, jo "Taliban" varasiestādes aktīvistiem lika pamest ielas.

Kopš varas atgūšanas 2021. gada augustā "Taliban" varasiestādes ir ieviesušas stingru islāma interpretāciju, un no dažādiem ierobežojumiem valstī visvairāk cieš tieši sievietes. 

ANO tur notiekošo ir nodēvējusi par "dzimumu aparteīdu".

Sievietes Afganistānā ir izstumtas no sabiedriskās dzīves – viņām aizliegts ceļot bez pavadoņa – vīriešu kārtas radinieka, aizliegts ieņemt noteiktus amatus, mācīties vidusskolās un universitātēs, apmeklēt parkus, gadatirgus un sporta zāles.

Saskaņā ar aktīvistu grupas "Purple Saturdays", kas protestē pret "Taliban" valdības ierobežojumiem attiecībā uz sievietēm, datiem, pavisam neliela daļa sieviešu vairākās provincēs pulcējās, lai pieprasītu šo stingro ierobežojumu atcelšanu.

Tahāras ziemeļu provincē aktīvistu izplatītajos attēlos bija redzamas septiņas sievietes, kas rokās tur sejas aizsedzošus plakātus ar uzrakstiem "Tiesības, taisnīgums, brīvība".

Līdz piektdienas pēcpusdienai nebija ziņu par sieviešu protestiem publiskās vietās Afganistānā.

ANO misija Afganistānā UNAMA piektdien aicināja "Taliban" atcelt ierobežojumus sievietēm un meitenēm, norādot, ka, ja tas netiks darīts, pastāv risks, ka "valsts vēl vairāk ieslīd nabadzībā un izolācijā".

"Afganistānas sieviešu un meiteņu dzīves telpa turpina satraucošā tempā sarukt, un līdz ar to – arī Afganistānas nākotnes izredzes izkļūt no kara, nabadzības un izolācijas apburtā loka," paziņojumā sacīja Alisona Davidiana, ANO sieviešu īpašā pārstāve Afganistānā.

"Taliban" varas iestādes ir vairākkārt noraidījušas šādu starptautisko kritiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti