Panorāma

Gārsenē vakcinēti 59% iedzīvotāju

Panorāma

Panorāma

“Taliban” atgriešanās – katastrofa Afganistānas žurnālistikai

«Taliban» atgriešanās nozīmē katastrofu Afganistānas žurnālistikai

Līdz ar “Taliban” atgriešanos pie varas mirst Afganistānas žurnālistika. Šādu trauksmi ceļ gan pašā Afganistānā, gan ārpus dzimtenes esošie mediju darbinieki. Visvairāk tas skar sievietes žurnālistes, kuras gandrīz 20 gadu, tiesa, ne bez grūtībām, bija spējušas savu darbu darīt brīvi.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā turpina raidīt Nacionālā radio un televīzijas programmas. Tā intervijā Ķīnas ziņu aģentūrai apgalvo jaunieceltais mediju direktors Atikulahs Azizi.

“Kopš Kabulas pārņemšanas talibi ir sākuši atsākt darbu valdības aģentūrās, tostarp Nacionālajā radio un televīzijas stacijā. Tā ir valsts nozīmīgā platforma balss un informācijas izplatīšanai. Mēs ātri atsākām darbu, visi darbinieki turpināja veidot un vadīt programmas, kā plānots,” stāsta Afganistānas Valsts radio un televīzijas direktors Azizi.

Taču jaunieceltā vadība neslēpj, ka par žurnālistu sieviešu darbu un tiesībām lēmumu pieņems pēc konsultācijām ar reliģiskajiem līderiem.

Ja mani atradīs, tad nogalinās

Daudzu afgāņu žurnālistu pieredzes stāstos, kas nemitīgi nonāk arī interneta sociālās saziņas vietnēs, realitāte vēršas pavisam skaudra.

Politoloģe un žurnāliste Manila Malikdžizada dzīvo ārpus Kabulas, Tahāras provincē Afganistānas ziemeļos.

“Tahāras province, kurā patlaban atrodos, ir viena no tām, kas vienmēr asi iestājusies un cīnījusies pret “Taliban” un viņu ideoloģiju. Un diemžēl es zinu, ka talibi šobrīd meklē aktīvās sievietes. Tādas kā es, kuras bija iesaistītas aktīvā darbībā – žurnālistikā, demokrātijas tiesībās. Ja mani atradīs, tad nogalinās,” ar bažām stāsta Malikdžizada.

“Manas lielākās bažas šobrīd ir par ģimeni, bet es negribu padoties un gribu cīnīties tālāk par Afganistānas sieviešu tiesībām.”

Vēršas arī pret vīriešiem

Manilai pašlaik nav iespējas pamest Afganistānu. Vairākas šeit iepriekš mediju darbā pazīstamas sievietes evakuācijas dienās paguva aizbēgt, tagad atrodas Katarā, ASV, Kanādā, Francijā un citur.

Bet tikpat sarežģīta ir arī to, tagad jau lielākoties vīriešu žurnālistu darbība, kas vēl cenšas strādāt ārpus valsts medijiem un atspoguļot arī protestus ielās. Valstī pazīstamais pirmā komerciālā kanāla “TOLO TV” žurnālists Saīds Šinvari to bija spiests pamest.

“Viņi man teica: tu esi kapos. Tu esi Afganistānas Rietumu mēle. Mēs jūs drīz atradīsim. Un mēs nosūtīsim uz elli tevi un tavu ģimeni."

Nākotne ir drūma

Britu izdevuma “The Guardian” rakstā Starptautiskās Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Entonijs Belangers lēš, ka Afganistānā patlaban par savu likteni neziņā ir vismaz 1300 žurnālistu, no kuriem vairāk nekā 200 ir sievietes.

Federācija apgalvo, ka turpina censties žurnālistus evakuēt no valsts, taču viņu pašu drošības dēļ tas ir ļoti sarežģīti. Paralēli tiek vākti ziedojumi to kolēģu atbalstam, kas ir mājās un faktiski bez maizes.

Visticamākais attīstības scenārijs būšot “Taliban” pilna kontrole visos medijos bez sieviešu dalības tajos, savukārt Afganistānā strādājošie ārzemju žurnālisti tiks pasludināti par ārzemju aģentiem ar ierobežotām tiesībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt