Tadžikistānas ilggadējais līderis Emomali Rahmons sāk pakāpeniski gatavot varas nodošanu savam dēlam. Šādu secinājumu var izdarīt no tā, ka 32 gadus vecais Rustams Emomali ir iecelts par Tadžikistānas parlamenta augšpalātas jeb Madžlisi mili priekšsēdētāju.
Šīs Vidusāzijas valsts konstitūcija paredz, ka prezidenta nāves gadījumā līdz ārkārtas vēlēšanām vara pāriet augšpalātas spīkera rokās, tātad pie esošā prezidenta dēla.
Nevar arī izslēgt, ka Rustams Emomali varētu pretendēt uz prezidenta krēslu jau šoruden gaidāmajās vēlēšanās. Likums paredz, ka vēlēšanām ir jānotiek ne vēlāk kā novembrī. Turklāt 2016. gada konstitucionālais referendums pazemināja minimālo vecuma slieksni prezidenta amata ieņemšanai no 35 uz 30 gadiem.
Šajā referendumā Rahmons ieguva arī iespēju ieņemt prezidenta amatu neierobežotu termiņu skaitu. Viņš pie varas ir nācis 1994. gadā, īsi pēc PSRS sabrukuma. Iespējams, ka skaidra pēcteča nozīmēšanu pasteidzināja Rahmona vecākā brāļa pēkšņā nāve 2017. gadā. Tolaik viņam bija tikpat daudz gadu kā šobrīd prezidentam, proti 67.
Rustams Emomali līdz šim ir bijis Tadžikistānas galvaspilsētas Dušanbe mērs. Šo amatu viņš saglabās ar turpmāk. Tāpat Emomali iepriekš ir vadījis pretkorupcijas aģentūru un muitas dienestu. Emomali ir arī piešķirta ģenerāļa pakāpe, lai gan, cik zināms, viņš ne dienu nav bijis armijā.
Varas nodošanas jautājumi pēdējos gados ir nodarbinājuši vairāku Vidusāzijas republiku līderus. Pērn ilggadējais Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs negaidīti atkāpās no amata. Arī šajā valstī par parlamenta augšpalātas spīkeri tika iecelta viņa meita Dariga Nazarbajeva. Savukārt bijušais prezidents joprojām saglabā ievērojamu varu un ietekmi.
Uzbekistānā pēc valsts vadītāja Islama Karimova nāves 2016. gadā pie varas ir nācis bijušais premjerministrs Šavkats Merzijojevs. Tiek uzskatīts, ka viņš pakāpeniski ir samazinājis Karimova radinieku ietekmi valstī, aizstājot viņus amatos ar sev lojāliem cilvēkiem.
