NATO ģenerālsekretārs klātesošajiem norādīja, ka Rietumi varētu būt šokēti par kara brutalitāti, tomēr tiem nevajadzētu būt pārsteigtiem. Ģenerālsekretārs skaidroja, ka daudzus mēnešus diplomāti ar visiem spēkiem centās ar Krieviju iesaistīties dialogā, un 2022.gadā vēl tikai dažas dienas pirms kara Stoltenbergs uz konferences skatuves aicināju Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atkāpties. Tomēr viņš izvēlējies uzbrukt.
„Putins neplāno mieru, viņš plāno vairāk kara un jaunas ofensīvas. Un nav indikāciju, ka viņš būtu mainījis savas ambīcijas. Viņš mobilizē simtiem tūkstošiem vienību un turpina audzēt ekonomiku kara vajadzībām. Viņš meklē sabiedrotos pie visiem autoritāriem režīmiem, tādiem, kā Irāna un Ziemeļkoreja, lai iegūtu vairāk ieroču. Mums ir jādod Ukrainai, kas tai nepieciešams, lai tā uzvarētu un būtu neatkarīga un suverēna Eiropas nācija,” norādīja Stoltenbergs.
KONTEKSTS
Minhenes Drošības konference norisinās no 17. līdz 19. februārim. Konferencē paredzēts meklēt atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Tāpat tiek apspriests, kā saukt Krieviju pie atbildības par to, ko tā pastrādā Ukrainā, un arī tas, kādas sekas šis karš atstājis uz globālo ekonomiku.
Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalās vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri.
