Pandēmijas dēļ forums divus gadus nenotika, vairākkārt tika mainīts laiks un pat vieta, un arī šogad tas no janvāra tika pārcelts uz maiju. Kara atgriešanās Eiropā, epidēmijas un klimata krīzes, vēl klāt nākusi globālā pārtika krīze – par to visu tiek runāts.

Valstu līderu šoreiz ir mazāk nekā iepriekš – no G20 valstu vadītājiem ir tikai Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Bet Ukrainas tēmu ļoti skaidri pieteica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš, lai arī visus uzrunāja neklātienē, bet ļoti spilgti. Viņš uzsvēra – ja Rietumi būtu sankcijas pret Krieviju noteikuši preventīvi – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā – tad karš, visticamāk, nemaz nebūtu noticis.

"Mēs esam apturējuši Krievijas armiju, kas tika dēvēta par otro lielāko pasaulē, uz smagu kauju rēķina, kas maksāja tūkstošiem dzīvību. Mēs pamazām izspiežam okupantus no savām teritorijām. Bet, vai mums tas būtu jādara, ja pagājušajā gadā mūs būtu sadzirdējuši un pret Krieviju preventīvi piemērojuši pilnas sankcijas, kas varētu apturēt jebkuru agresoru? Esmu pārliecināts, ka atbilde ir – nē," teica Zelenskis.

Zelenskis arī atkārtoja savu lūgumu pēc ieročiem un naudas. Viņš arī sacīja delegātiem, ka viņu samits kļūs bezjēdzīgs, ja Putinam ļaus uzvarēt karā, jo Putinu "neinteresē mūsu domas", tikai "brutāls spēks... tas nerunā, tas nogalina".

Davosā arī izveidots "Krievijas kara noziegumu nams", kurā izstādītas fotogrāfijas, kas dokumentē kara ietekmi uz civiliedzīvotājiem. Tas ir tradicionālā "Krievijas nama" vietā, kas iepriekš bija slavens ar saviesīgiem pasākumiem, kuros pasniedza ikrus un degvīna šotus. 

Zelenska arguments, ka viss varēja būt citādāk, ja būtu pret Krieviju noteiktas smagas sankcijas preventīvi vai vismaz pēc Krimas okupācijas, – sāpīgi disonē ar NATO  ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, ka Rietumi šo karu esot paredzējuši. Diemžēl novērst to tā arī neizdevās.

"Iespējams, esam šokēti par Krievijas brutālo iebrukumu, taču mums nevajadzētu būt pārsteigtiem. Šis iebrukums bija viens no visu laiku vislabāk prognozētajiem militārās agresijas aktiem. NATO mēs dalījāmies ar izlūkošanas datiem un to publiskojām daudzus mēnešus iepriekš, lai brīdinātu par Putina plāniem," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Krievija dominēja arī EK prezidentes fon der Leienas runā. Viņa uzsvēra, ka Ukrainai ir jāuzvar šis karš un ka Putina agresijai Ukrainā ir jākļūst par stratēģisku neveiksmi. Tāpat arī šis konflikts ir satricinājis ne tikai Eiropu, bet visu pasauli, vēl vairāk izjaucot piegādes ķēdes, kuras jau tā bija sarežģījusi pandēmija, un izraisot bažas par pārtikas trūkumu pasaulē.

"Krievijas agresija pret Ukrainu ir kā no rokasgrāmatas no cita gadsimta. Izturēties pret miljoniem cilvēku nevis kā pret cilvēkiem, bet kā pret bezsejas populāciju, kas jāpārvieto vai jākontrolē, vai jāuzliek par buferi starp militārajiem spēkiem, mēģinot samīdīt visas tautas cerības. Un tāpēc pretdarbība Krievijas agresijai ir visas globālās sabiedrības uzdevums," uzsvēra EK prezidente. 

Davosā izskan arī šiem pretēji viedokļi – piemēram, 98 gadus vecais bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers ir teicis, ka Rietumiem jāpārtrauc mēģinājumi sagādāt Krievijai graujošu sakāvi un ierosināja Ukrainai atteikties no daļas teritorijas.

Kisindžers uzskata, ka Rietumiem būtu "liktenīgi", ja viņi tiktu pārņemti ar "šī brīža noskaņojumu" un aizmirstu par Krievijas varas pozīciju Eiropā. Bet šāds viedoklis bija ļoti maz pārstāvēts.