Daudzas Eiropas valstis jau ir paudušas iebildumus pret obligāto bēgļu un patvēruma meklētāju kvotas noteikšanu. Tiek kritizēta arī iecerētā jūras militārā misija cilvēku kontrabandai izmantoto kuģu gremdēšanai. Tomēr daudziem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, atšķirībā no dalībvalstīm, jaunās EK idejas visnotaļ patīk.
Vairākas Eiropas valstis, tostarp Francija un Spānija, aizvadītajās dienās ir paudušas skaidrus iebildumus pret EK iecerētajām bēgļu un patvēruma meklētāju kvotām visās dalībvalstīs. Dažas valstis uzskata, ka tās jau ir uzņēmušas pietiekami daudz bēgļu. Savukārt citas ir pārliecinātas, ka patvēruma meklētāju izvietošana var notikt tikai pēc brīvprātības principa.
Tomēr tā ir tikai daļa no jaunā migrācijas plāna. Tas paredz arī vairākas pasākumus ar mērķi novērst migrantu plūsmu uz mūsu kontinentu. EP deputāte Roberta Metsola no Maltas uzskata, ka ir būtiski, lai cilvēki rastu palīdzību jau Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
„Ir briesmīgi lasīt izdzīvojušo cilvēku stāstus. Viņi ir meklējuši atbalstu un aizsardzību it visur. Bet viņiem tika teikts, ka neko nevarot darīt, kamēr nenokļūs Eiropā,” vērtē Metsola.
Savukārt Starptautiskās migrācijas organizācijas ģenerāldirektors Viljams Svings aicina apzināties, ka liela mēroga migrācija būs šī gadsimta neatņemamā parādība. Tā nav problēma, ko varētu atrisināt, bet gan realitāte, ar ko jāsadzīvo. Svings uzskata, ka Eiropai būtu jāuzņem vēl vairāk iebraucēju, jo tai ir un būs vajadzīgas darba rokas. „Ir jātiek galā ar stereotipiem par iebraucējiem. Proti, ka viņi atņems darbavietas, droši vien atnesīs līdz kādu slimību un viņu dēļ pieaugs noziedzība,” saka Svings. „Un tagad, pēc „Charlie Hebdo” uzbrukumiem, tiek domāts, ka viņi ir arī teroristi. Teroristi nebrauc bēgļu laivās. Viņi pārvietojas ar citu transportu un, droši vien, biznesa klasē,” norāda Svings.
Tomēr bijušais Spānijas ārlietu ministrs Migels Angels Moratinoss uzskata, ka iebraucēju skaitu ir iespējams būtiski samazināt. Bet tādēļ ir nepieciešams, lai iesaistās arī Ziemeļāfrikas valstis, no kurām šie cilvēki dodas pāri jūrai.
„Spānijas valdībai savulaik bija jāsaskaras ar to, ka katru dienu Kanāriju salās ieradās 5000 migrantu. Mēs to spējām samazināt līdz nullei 2010. gadā,” uzsver Moratinoss. „Tas notika ne tikai ekonomiskās krīzes dēļ, bet arī tāpēc, ka arī Senegālas, Gambijas un Marokas valdība uzņēmās līdzatbildību,” uzsver bijušais ārlietu ministrs.
Te gan jāsaka, ka Lībijā, no kuras nāk liels bēgļu skaits, šobrīd faktiski nav valdības, kas spētu iesaistīties šīs problēmas risināšanā.
