IAEA eksperti atzinuši: lai arī stacijas apšaudes vēl nav izraisījušas kodolavāriju, joprojām pastāv draudi kodoldrošībai. IAEA brīdina, ka kodolavārija radītu nopietnas sekas gan Ukrainā, gan ārpus tās robežām, tādēļ aģentūra aicina nekavējoties izbeigt apšaudes Zaporižjas AES tuvumā un izveidot drošu zonu ap atomelektrostaciju.
🚨 New IAEA report on the nuclear safety, security and safeguards situation in #Ukraine.
— IAEA - International Atomic Energy Agency (@iaeaorg) September 6, 2022
Includes findings from our ongoing Support and Assistance Mission to #Zaporizhzhya Nuclear Power Plant.
📑 https://t.co/Qy45ajMcxE pic.twitter.com/BnrxBscYSS
Ziņojumā norādīts, ka atomelektrostacijā izvietots Krievijas militārais aprīkojums un personāls. Pēc aģentūras domām, kaujas tehnikas un karavīru klātbūtne rada ļoti bīstamus apstākļus personālam, kas nodrošina atomelektrostacijas darbu.
Neatkarīgie eksperti gan iepriekš izteikušies, ka situācija Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā, diez vai varētu novest pie Čornobiļas AES katastrofai līdzīgas avārijas, jo stacija ir aprīkota ar modernām drošības sistēmām.
AES reaktorus aizsargā līdz pat 10 metru biezs dzelzsbetona aizsargslānis, ko varētu sagraut tikai ar mērķtiecīgu bombardēšanu.
Eksperti spriež, ka lielākais risks ir nevis apšaudes, bet gan iespējamā AES dzesēšanas sistēmu iziešana no ierindas, bet pat sliktākajā gadījumā radioaktīvais piesārņojums izplatītos salīdzinoši nelielā, pārdesmit kilometru lielā attālumā, tādēļ iespējamo avāriju vairāk varētu salīdzināt ar Fukušimas, nevis Čornobiļas katastrofu.
Zaporižjas AES apkaimē saglabājas nokaitēta situācija. Otrdien spēcīgs sprādziens nogranda atomspēkstacijai blakus esošajā Enerhodaras pilsētā.
Pirmdien apšaudes rezultātā aizdegās vienīgā augstsprieguma līnija, kas spēkstaciju savieno ar Ukrainas energotīklu. Otrdien pie atomelektrostacijas esošajā Enerhodaras pilsētā atskanēja sprādziens, pēc kura pilsētā pazuda elektrība un ūdens padeve. Krievijas propagandas mediji apgalvo, ka pilsētu esot apšaudījuši Ukrainas bruņotie spēki, bet ukraiņi notikušajā vaino iebrucējus.
Ukrainas karaspēks tikmēr pastiprina savus pretuzbrukumus valsts dienvidos. Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņo, ka aizvadītajā naktī raķešu un artilērijas uzbrukumos Krievijas karaspēka pozīcijām Hersonas apgabalā nogalināti vismaz 35 iebrucēji un iznīcināts liels daudzums munīcijas un bruņutehnikas. Ukraiņi arī turpina uzbrukumus pontonu tiltiem, kurus ienaidnieki izmanto, lai veiktu frontes apgādi.
Ukrainas spēku pretuzbrukumi Hersonas apgabalā ietekmē drošības situāciju kaimiņos esošajā Mikolajivas apgabalā un citos Ukrainas reģionos, jo Krievijas karaspēks ir spiests visu uzmanību veltīt ofensīvas atvairīšanai, nevis pilsētu apšaudīšanai, paziņojis Mikolajivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.
"Uzskatu, ka šīs darbības ietekmē mūsu drošību, jo tās novērš krievu okupantu uzmanību. Mēs arī iznīcinām raķešu palaišanas sistēmas, ko ienaidnieks izmanto, lai apšaudītu Mikolajivas civiliedzīvotājus. Tam ir jēga," Kims sacīja nacionālā telemaratona laikā.
Ukrainas karaspēks veic pretuzbrukuma operāciju arī valsts austrumos esošajā Luhanskas apgabalā, paziņojis reģiona militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš apgalvoja, ka valsts aizstāvjiem ir izdevies gūt nelielus teritoriālos panākumus un nostiprināties jaunās pozīcijās.
Vienlaikus saņemtas ziņas, ka Krievijas karaspēks turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Otrdien Krievijas raķešu uzbrukumus piedzīvoja Harkiva un Krivijriha.
Harkivas centrā apšaudes rezultātā tika nopostīta dzīvojamā ēka, no kuras gruvešiem izdevās izglābt trīs izdzīvojušos. Savukārt Krivijrihā apšaudīta naftas bāze, kur izcēlās plašs ugunsgrēks.
Ukraina apgalvo, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma 24. februārī agresorvalsts ir zaudējusi jau 50 000 karavīru.
Rietumvalstu militārie analītiķi spriež, ka patiesie Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi varētu būt aptuveni divreiz mazāki, nekā tos norāda ukraiņi.
Pēc vairāk nekā sešu mēnešu ilgas karadarbības Ukrainā Krievijai strauji izsīkuši bruņojuma un munīcijas krājumi, kurus rietumvalstu sankciju dēļ ir sarežģīti atjaunot. Izdevums "The New York Times", atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, vēsta, ka Krievijas Aizsardzības ministrija gatavojas noslēgt vienošanos ar Ziemeļkoreju par "miljoniem raķešu un artilērijas lādiņu iegādi".
Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievijas karaspēks ir bruņots galvenokārt ar padomju laika ieročiem, kas daudzos gadījumos nav kaujas gatavībā.
Iepriekš ASV amatpersonas informēja, ka Krievija ir iegādājusies vairākus simtus kaujas dronu no Irānas, lai izmantotu tos karā Ukrainā.
