Sprādzieni Beirutā: Bez pajumtes - līdz 300 000 cilvēku; ostā iznīcināti medikamentu un graudu krājumi

Libānas galvaspilsētā Beirutā otrdien nogranduši divi milzu sprādzieni, laupot vismaz 100 cilvēku dzīvību un ievainojot vairāk nekā 4000. Pilsētā ir ļoti lieli postījumi, ko vietējie pielīdzina vairākiem karadarbības gadiem. Slimnīcas netiek galā ar pacientu pieplūdumu, bet sprādzienā iznīcināti arī medikamentu un graudu krājumi, kas atradās ostas noliktavā. Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas

ĪSUMĀ:

  • 4.augusta vakarā Beirutas ostā notika milzīgs sprādziens.
  • Visticamāk, to varētu būt izraisījis amonija nitrāts.
  • Vairāk nekā 2700 tonnu šīs vielas gadiem glabātas Beirutas ostas noliktavā.
  • Pilsētā plaši postījumi, ostas praktiski vairs nav.
  • Libāna ieved teju visu nepieciešamo pārtiku; ostā glabātie graudi vairs nav derīgi.
  • Slimnīcās milzīga pacientu pieplūduma dēļ situācija ir kļuvusi kritiska.
  • Turklāt sprādzienā ir cietuši arī zāļu krājumi, kas atradās ostas noliktavā.
  • Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.
  • Libānas valdība ir lūgusi starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Trešdien Beirutā turpinās milzīga sprādzienu seku likvidācija un pazudušo meklēšana. Sprādziens nogranda otrdien ap plkst. 18:00. Visticamāk, to varētu būt izraisījis amonija nitrāts. Vairāk nekā 2700 tonnu šīs ķīmiskās vielas vairākus gadus esot glabāts vienā no Beirutas ostas noliktavām.

Eksplozijas sekas Beirutas ostā. 2020. gada 5. augusts.

Sprādzieni Beirutā: Vismaz 100 bojāgājušo; iznīcināti medikamentu un graudu krājumiArtjoms Konahovs

Amonija nitrāts tiek plaši izmantots lauksaimniecībā un arī pašdarinātu spridzekļu gatavošanai.

Sagruvušas mājas, apgrieztas automašīnas un izsisti logi ir redzami vairāku kilometru attālumā no sprādziena vietas. Arī Beirutas ostas praktiski vairs nav.

Kāds no vietējiem iedzīvotājiem britu laikrakstam „The Guardian” šos postījumus salīdzināja ar karadarbības sekām.

“Es esmu redzējis karu, es esmu jutis karu, jo 2006. gadā es devos uz Libānas dienvidiem, lai to redzētu. Bet toreiz bija vajadzīgas 30 dienas, lai radītu tādus postījumus kā šajā sprādzienā. Tādu katastrofu es savā mūžā vēl neesmu redzējis. Es dzirdēju pirmo sprādzienu, kas satricināja māju. Un tad bija otrs milzīgs sprādziens. Es biju satraucies par saviem bērniem un sievu. Viņi nav cietuši. Bet mana māja, kas atrodas ļoti tālu, kādu 20 minūšu gājienā no šīs vietas, visa ir salauzta,” stāstīja Beirutas iedzīvotājs.

Postaža Beirutas centrā pēc sprādzieniem. 2020. gada 5. augusts.

Turklāt Libāna šobrīd piedzīvo milzīgu ekonomisko krīzi. Tās ekonomika vēl pirms sprādziena bija gandrīz apstājusies. Libāna ieved gandrīz visu tai nepieciešamo pārtiku. Un tagad graudi, kas tika glabāti ostā, vairs nav derīgi lietošanai.

Ielās pēdējā laikā bija vērojami plaši protesti pret korupciju. Tos piemin arī kāds cits Beirutas iedzīvotājs.

Beirutas iedzīvotāji pēc sprādzieniem. 2020. gada 5. augusts.

“Ir ļoti daudz baumu par to, kas un kā īsti ir noticis. Mēs mēģinām kaut ko no tā saprast. Klāt visam tam, kas jau tāpat notiek valstī, nāk milzīga nolaidība vai teroristu uzbrukums. Tas patiešām nav skaidrs. Un tad vēl ir jāsatraucas par to, ka ir jāvelk sejas maskas, jo neviens jau negrib noķert koronavīrusu, kamēr slimnīcā tiek apstrādāta neliela brūce. Tādēļ es domāju, ka dusmas būtu īstais vārds, kā raksturot to, kā es jūtos trīs stundas pēc notikušā,” sacīja pilsētas iedzīvotājs.

Arī slimnīcās ekonomiskās krīzes dēļ ik pa laikam ir pietrūcis medikamentu. Bet tagad milzīga pacientu pieplūduma dēļ situācija ir kļuvusi kritiska.

Turklāt sprādzienā ir cietuši arī zāļu krājumi, kas atradās ostas noliktavā.
Kādas Beirutas slimnīcas mediķe intervijā „The Guardian” sacīja, ka pacientiem palīdz visi pieejamie darbinieki.

“Mūsu slimnīcā šobrīd ir vismaz 300 ievainoto. Pašlaik sešās operāciju zālēs joprojām notiek operācijas. Un tad tās tiek aizpildītas ar arvien jauniem pacientiem, kuriem ir vajadzīga uzmanība. Kādi četri pieci cilvēki atrodas reanimācijā, un trīs tika atvesti jau miruši. Visi ārsti un medmāsas šobrīd aktīvi palīdz cilvēkiem. Pat administrācija. Visi ir darbā. Arī mūsu ēka ir pamatīgi cietusi. Pie ieejas ir pilnībā nokrituši griesti, un palātās ir izsisti logi,” stāstīja mediķe.

Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegtu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums.

Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas valdība ir lūgusi starptautiskās sabiedrības atbalstu medikamentu un citas humānās palīdzības nodrošināšanai. Atbalstu jau sola vairākas Eiropas valstis un ASV. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt