SPECIĀLI no Ukrainas ziemeļiem: Uz ceļiem patruļas, neliels satraukums un dzīve ierastajā ritmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Laikā, kad visas pasaules uzmanība ir pievērsta situācijai Ukrainas pierobežā un militārajam saspīlējumam, ko radījusi Krievija, visvairāk tiek runāts par situāciju Ukrainas austrumos un jaunu saspīlējumu uz laiku okupētajās teritorijās. Taču Krievijas spēku vienības atrodas arī netālu no Ukrainas ziemeļu robežas, un bruņota iebrukuma gadījumā tieši šis virziens tiek uzskatīts par īsāko līdz Ukrainas galvaspilsētai Kijevai.

Reportāža no Ukrainas ziemeļiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Atšķirībā no Ukrainas austrumu daļas, kur jau gandrīz astoņu gadu ilgā kara klātbūtne ir jūtama ļoti izteikti, Ukrainas ziemeļos dzīve rit ierastajā ritmā. Taču to, ka kaut kas varētu būt mainījies, apstiprina tas, ka, tuvojoties Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas robežu saskares punktam, gandrīz katrā apdzīvotajā vietā ceļa malā stāv policijas patruļas. Bet jau pavisam tuvu pie robežas blakus policistiem ir arī bruņoti nacionālās gvardes karavīri.

Latvijas Radio izdevās ar vienu no robežsargiem pārmīt dažus vārdus bez diktofona. Viņš atzina, ka, protams, neviens nevēlas karu, taču kopumā situācija ir mierīga.

Robežsargi ieteica doties uz aptuveni kilometru tālo Seņkovkas ciematu.

Seņkovkas ciematā mierīgi

Ārā drēgns, snieg, un nelielajā ciematā nebija manāms neviens cilvēks. Dažas ēkas tur ir pamestas, dažas – apdzīvotas; tur ir arī ciema padome un, pārsteidzoši, pat divi veikali. Vienā no tiem Latvijas Radio sastapa vairākas sievietes, kuras sildījās pie krāsns un, kā vēlāk kļuva skaidrs, gaidīja, kad atvedīs svaigu maizi.

Viena no viņām – Ņina – bija gatava nelielai sarunai ar Latvijas Radio: "Mierīgi, skaisti. Neviens mūs netraucē, un mēs nevienu netraucējam. Strādājam, un viss…"

Vai ciemā jūt kādu satraukumu? Ņina atbildēja, ka nejūt: "Meita man dzīvo Kijevā, un arī tur viss, paldies Dievam, mierīgi. Arī muitā mums te viss mierīgi. Protams, pa televizoru kaut kas tiek runāts, taču teikšu tā – mēs esam no politikas tāli cilvēki un par politiku arī īpaši nedomājam. Dzīvojam mierīgi. Mums ciemā vispār ir kādi 80 cilvēki, un tie paši pensijas vecumā. Kluss un mierīgs ciemats, un vēl robežsargi mūs sargā. Tas arī viss."

Pārējās kundzes, kuras pašas sevi gan nodēvēja par vietējo inteliģenci, sarunai tā arī nepiekrita un palika gaidīt veikalā. Pēcpusdienā atvedīšot arī cīsiņus.

Dzīvo Krievijas informatīvajā telpā

Aptuveni 100 kilometrus tālak – Čerņigovā – Latvijas Radio tikās ar vietējā interneta izdevuma "Siverščina" galveno redaktoru un uzturētāju Vitaļu Čapurniju. Lai arī rakstītā veidā šis laikraksts jau vairākus gadus neiznāk, tas turpina darbu internetā. Starp citu, ukraiņu preses un mediju pieejamība pierobežas rajonos, īpaši kādu 80 kilometru attālumā ap robežu, ir ļoti problemātiska, tāpēc

daudzi cilvēki dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.

Kā uzsvēra Vitaļs Čapurnijs, daudzi cilvēki zina vairāk par to, ko ir teicis Vladimirs Putins, nevis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Taču par spīti tam, viņš ir pārliecināts, ka nekādas nemiernieku kontrolētas Čerņigovas tautas republikas nekad nebūs.

"Mēs, protams, saprotam, ka mēs dzīvojam karastāvoklī. Protams, tā nedomā 100% iedzīvotāju, ir jau arī prokrieviski noskaņotie. Taču pārliecinošs vairākums uzskata, ka esam karā. To apliecina no kara pārvestie bojā gājušie, kurus šeit, Čerņigovā, joprojām sagaida, nometoties ceļos. No mūsu apgabala ir krituši vairāk nekā 200 cilvēku.

Par spīti šim propagandas vilnim cilvēki saprot, ka Krievija ir agresors un nekādas īstas draudzības nevar būt.

Piemēram, kad karš sākās, bija tāds variants, ka agresors varētu caur Čerņigovu doties uz Kijevu. Toreiz pēc mūsu patriotisko spēku uzaicinājuma mūsu Sarkanajā laukumā – jā, tāds Čerņigovā ir – sanāca milzīgs skaits cilvēku, kuri savos paštaisītajos plakātos parādīja, ka nekāda Čerņigovas tautas republika principā nevar būt. Tā kā es domāju, ka mums noskaņojums ir normāls. Mums ir sākts komplektēt arī teritoriālo aizsardzību, un nekādu problēmu ar cilvēku resursiem nebūs," sacīja Čapurnijs.

Ceļš uz Kijevu?

Tieši virziens no ziemeļiem cauri Čerņigovai tiek minēts kā viens no kārotākajiem plašāku Ukrainas teritoriju iekarošanai un trieciena došanai galvaspilsētai Kijevai.

Čerņigovā ir dzelzceļš, kas būtu piemērots agresora tehnikas pārvadāšanai. Vienlaikus jāsaka, ka apkārtnē ir pietiekami daudz purvainu vietu, kuras lietainā vai siltā laikā ne vienmēr būs izbraucamas smagai kaujas tehnikai.

Vitaļs Čapurnijs uzsvēra, ka Čerņigovas apgabals ir slavens arī ar savu partizānu darbību Otrā pasaules kara laikā un šis noskaņojums nekur nav pazudis. No otras puses, arī viņš pauda, ka cilvēki cenšas dzīvot, cik vien iespējams, normāli.

"Nav jau vairs tā asuma, jo karš turpinās jau astoto gadu. Cilvēki ir pieraduši, un katru dienu nav iespējams dzīvot stresā. Cilvēku daba ir tāda, ka ir nepieciešams atslēgties uz kafejnīcu, uz izklaidēm, dabu, mīlestību un draudzību. Ja jūs pastaigāsit pa pilsētu, jūs redzēsit, ka Čerņigova nav piefrontes pilsēta. Un tā tam arī ir jābūt. Bet es zinu, ka nepieciešamības gadījumā mūsu cilvēki mobilizēsies," sacīja Čapurnijs.

Neliels satraukums

Dienā, kad Latvijas Radio viesojās Čerņigovā, Ukraina atzīmēja Vienotības dienu, kas neoficiāli tiek dēvēta par otro neatkarības dienu. Blakus jau minētajam Sarkanajam laukumam, kas tā nosaukts par godu vārdam "krasa" jeb skaistums, bija redzams daudz vecāku ar bērniem, kas izmantoja tikko uzsnigušo sniegu, lai izbaudītu ziemas priekus.

Daži čerņigovieši atzina, ka neliels satraukums ir, bet ikdienas dzīvi tas neietekmē.

"Tas nav redzams, bet runā, ka pie mūsu robežām ir ļoti daudz krievu karaspēka. Ja tu padomā, ka jebkurā brīdī var sākties uzbrukums, tad saproti, ka mēs patiesībā nekur nepaspēsim aizbraukt. Ir saprotams, ka visi spēki uzreiz ies uz Kijevu un izbraukt mums neizdosies. Bet mums ir mazs bērns, mēs par to pārdzīvojam, tāpēc arī ir tāds neliels iekšējs satraukums. Bet,  lai tas ietekmētu mūsu dzīvi – nē. Mums viss ir kārtībā. Gan pilsētā, gan Ukrainā viss ir mierīgi un nekādu īpašo problēmu nav. Bet pārdzīvojumi par saviem radiem, tuviniekiem un bērnu, protams, ir," sacīja kāds uzrunātais vīrietis.

"Satraukums ir vienmēr. Satraukums ir jau kopš 2014. gada. Protams, ka ir satraukums," atzina kāda sieviete.

"Viss ir normāli, un nekas briesmīgs nenotiek. Viss jau tiks izlemts tikai pie Putina. Mēs tur neko neizlemjam, un mēs neuzbrūkam. Un mēs arī neuzbruksim," sacīja kāds vīrietis.

Latvijas Radio uzrunātie zināja stāstīt par baumām pilsētā, ka daudzi Čerņigovas un apgabala iedzīvotāji it kā jau esot sākuši pārcelties uz Ukrainas rietumu daļu, jo visi saprotot – ja sāksies karadarbība, viens no pirmajiem uzbrukuma objektiem būs tilti pār Dņepru. Taču pagaidām tās ir tikai baumas.

KONTEKSTS:

Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Krievijas prezidentu Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti