Speciāli no Flandrijas: Atceroties Pirmā pasaules kara asinspirti

28.jūlijā aprit 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Šis karš izdzēsa teju pusmiljona karavīru dzīvību kaujās Beļģijā, Flandrijas laukos, kur joprojām glabā dziļu piemiņu. Zonnebekes reģions kļuva par vācu armijas un Lielbritānijas un tās sabiedroto sīvāko kauju līniju, un te arī pirmo reizi izmēģināja gāzi kā ķīmisko ieroci. Laikā, kad pasaulē piemin kara simtgadi, arī Beļģijā sagaida daudz viesu no pasaules, kuri apmeklē kauju vietas. Un vēsturiskajos notikumos atrodams arī kāds Beļģijas dāvinājums Latvijai.

Labības lauku un idilliskas ainavas ieskauts, mazais Pašendāles ciemats elpo laiskā pēcpusdienas ritmā. Pusotras stundas braucienā no Beļģijas galvaspilsētas Briseles to atrast ir viegli, jo šo vietu skaidri norāda gan zīmes, gan parādīt zina katrs tuvākas un tālākas apkaimes iemītnieks.

Šo mazo ciematu ik mēnesi apmeklē daudzi tūkstoši tūristu, īpaši vasarās, un tam par iemeslu ir kāds vienkāršs un ļoti spēcīgs fakts – te atrodas muzejs, kas līdz sīkākajai niansei ataino Pirmā pasaules kara baiso seju. Zonnebekes reģions ar skaisto viduslaiku pilsētu Ipru, no kuras Pašendāle atrodas dažu kilometru attālumā, kļuva par Pirmā pasaules kara kauju epicentru Beļģijas teritorijā, kur satikās Vācijas karaspēks ar Lielbritānijas un tās sabiedrotu pulkiem.

Pašendāle 1917.gadā kļuva par frontes līniju, kas kaujās sadega pelnos un kur pirmo reizi kara vēsturē izmēģināja ķīmisko ieroci – gāzi, un kuras apkaimes laukos nepilna gada laikā dzīvību zaudēja pusmiljons karavīru – vēl spēka pilnu, jaunu cilvēku: beļģi, briti, amerikāņi, kanādieši un citi sabiedrotie un, protams, arī paši vācieši.

Ar sveicienu skaidrā latviešu valodā pārsteidz muzeja gids un skolotājs Kristofs Blieks. Deviņdesmito gadu nogalē kā Eiropas Savienības "Erasmus" programmas students viņš vairākus mēnešus pavadījis Latvijā, Rēzeknē, un pēcāk vairākkārt atgriezies. Viena no lietām, ko neilgajā laikā mūsu valstī viņš apguvis, ir arī latviešu valodas pamati un, protams, sīki un smalki pētījis arī Pirmā pasaules kara pēdas Latvijā.

Pašendāles muzejs ir ierīkots Zonnebekes reģiona pilī, tam ir vairākas daļas un muzejā glabājas tūkstošiem unikālu eksponātu. Kādēļ vēstures piemiņas vieta izraudzīta tieši šeit, Kristofs pamato, rādot kartē.

„Zonnebeke bija teju visu kaujas lauku pats centrs. Lūk, Pašendāles kaujas lauks, lūk, Mesīnas, un varat iedomāties, ka pēc kaujām te viss bija absolūti iznīcināts,” stāsta Kristofs Blieks.

„Te viss bija kā Hirošimā, vēl trakāk - kā uz Mēness virsas, viss sagrauts, sadedzis, klajš," saka muzeja gids.

"Un mēs domājām, ka tieši šeit, šajā pilī būtu jāierīko muzejs par Pirmo pasaules karu, par Pašendāles kauju. Tā bija drausmīga. Simts dienās abas puses katra zaudēja ap 200 tūkstošiem cilvēku. Tā bija arī ļoti intensīva. Briti vieni paši divās nedēļās izšāva četrarpus miljonu šāviņu un bumbu. Katru minūti – bam, bam, bam, bam, lai vāciešiem nebūtu kur glābties. Bet realitātē tas nenostrādāja, iznīcināja visu, izņemot vāciešu pozīcijas.”

Ieroči, gāze un ziema pļāva tūkstošus dzīvību

Aiz vitrīnām izliktie eksponāti atklāj to, cik nesagatavotus Pirmais pasaules karš pārsteidza karavīrus, kā iepriekš krāšņās uniformas, piemēram, franču karavīru koši sarkanās bikses, nācās nomainīt pret blāvi zilu, cilvēku slēpjošu apģērbu, un vēlāk pret vēl neuzkrītošākām haki krāsas drēbēm. Kā britiem nācās atteikties no formas, kurā īpaši iestrādātā kabatā varēja glabāt krūzīti tējai, kā bargais laiks ziemā nopļāva vairāk cilvēku nekā lodes.

„Ziemas te bija kā Latvijā. Īpaši 1914.gada ziema bija ļoti auksta – līdz pat mīnus 15, mīnus 20 grādiem. Plānās formas nepasargāja pie aukstuma nepieradušos karavīrus. Toziem daudzi karavīri ierakumos mira vairāk aukstās ziemas dēļ un no slimībām, nekā no ienaidnieka lodēm,” turpina Blieks.

Pirmajā pasaules karā attīstījās ieroči, nesot nāvi masām. Šajos Flandrijas zemes laukos pirmo reizi Vācijas karaspēks izmēģināja gāzi, kas pļāva tūkstošus. Cik briesmīgi tā odusi, var pasmaržot, paceļot īpaši ierīkotu kastīšu vākus. Un tās izplatīšana notika visai vienkāršā veidā, no gāzes baloniem pa caurulēm izpūšot laukos. Vienu no gāzes veidiem nosauca tuvās pilsētas Ipras vārdā, par iprīta gāzi.

Kā gāze izmantota, var redzēt arī unikālos melnbalto filmu kadros, kas uzņemti Pašendāles kaujas laukā un joprojām saglabājušies skaidri un skatāmi. Gāze radīja neatgriezeniskus bojājumus plaušās, dziļus apdegumus, nosmacēja.

Tikpat šausminošs ir stends, kurā redzams ārsta piederumu koferītis ar neiztrūkstošo zāģīti amputācijām. Ilgstošā mitrumā, aukstumā, nemainot apavus un iegūstot infekcijas, karavīrus bieži piemeklēja gangrēna.

Bet kādā citā stendā izmantoto ieroču klāsts apliecina, ka kaujās tuvcīņās lietoti pat viduslaiki ieroči, milnas, zobeni, viss iespējamais, lai iznīcinātu ienaidnieku.

Upuru statistika - personiski stāsti

Aiz bojā gājušo karavīru statistikas, neaptveramā upuru apjoma slēpjas personiski stāsti. Vienā dienā kaujā krita visi trīs kādas austrāliešu ģimenes brāļi, trīs dēli. Un cerībā kaut nedaudz aiztaupīt vecākiem šo pārcilvēciski sāpīgo faktu, komandieri sagrozīja stāstu, sakot, ka brāļi krituši ar dienas starpību.

Muzeja ekspozīcija aizved ierakumos, tranšejās, kas būvētas identiskas tām, kādās Pašendāles laukos cīnījās, dzīvoja, ēda, gulēja, slimoja, mira un savu dzīvību arī saglāba karavīri.

Kā sirds puksti kādā no kambariem ritmiski klaudzina ūdens pumpis. Ar tā palīdzību atbrīvojās no liekā ūdens, lai barakas, kurās zem zemes dzīvoja karavīri, nepārplūstu.

Galu galā ar drausmīgiem un neaprakstāmiem upuriem Pašendāles kauju sabiedrotie uzvarēja.

Kristofs pastāsta arī kādu faktu, kas tuvina Beļģiju Latvijai: „Beļģijas modernā armija Latvijai nosūtīja vairākas bruņu mašīnas, lai palīdzētu atgūt brīvību no krieviem. Beļģijas karalis Alberts kļuva par pirmo nelatvieti, kuram pasniedza Lāčplēša ordeni. Kad es biju Pulvertornī, Rīgā, es redzēju, ka vesela istaba ir atvēlēta ekspozīcijai par Beļģijas armiju."

Tūre noslēdzas suvenīru zālē pie pils izejas, un Kristofs teic, ka šī ir ļoti smalka un jūtīga lieta, kā ar tūristu nieciņiem neaizskart, nebanalizēt smago tēmu un neaizvainot tūkstošiem sakropļoto likteņu.

Kristofs stāsta, kā Zonnebekes reģions, Ipra, Pašendāle sadzīvo ar savu vēstures mantojumu, savu īpašo stāstu, kā ir dzīvot un strādāt tik pasaules nozīmē būtiskā vietā: „Katram te ir savs veids, kā ar to sadzīvot. Es pats personiski jūtos ļoti ar šo visu saistīts, lai gan mani vajā arī divējādas izjūtas. No vienas puses manu darbu ir radījis karš, taču no otras puses, vairums cilvēku ir ļoti pateicīgi par to, kas te [muzejā] notiek, un to, ko mēs darām."

„Briti, kas šeit ierodas, jūtas ļoti gaidīti, jo flāmi zina, ka viņi šeit cīnījās. Daži cilvēki saka, ka karavīri mirst bez iemesla, taču pat šī iespēja sajust ciešākas saiknes, varbūt ir iemesls, lai mirtu.

Katrā ziņā cena, lai cilvēkus savestu kopā, bija ļoti augsta. Mēs esam pamanījuši, ka aizvien vairāk šurp brauc arī vācieši, un tas ir ļoti labi, jo kritušie mums ir jāpiemin kopā. Karš ir jāatceras mierā,” saka Kristofs.

Dažus kilometrus no Pašendāles muzeja atrodas milzīgais Taine Kota memoriāls un kapsēta, kurā baltu plāksnīšu nosēts zaļš mauriņš klāj 12 000 kaujās kritušo britu, kanādiešu, austrāliešu, jaunzēlandiešu un citu sabiedroto karavīru mirstīgās atliekas. Viņu vārdi iegravēti, viņu vārdus piemin.

Pirmā pasaules kara simtā gadadiena Flandrijas kaujas lauku piemiņas vietās pulcē vairāk viesu nekā citus gadus, taču Ipras pilsētā Pirmā pasaules kara postu piemin katru vakaru. Arī šovakar vairāki simti cilvēku – gan tūristi, gan vietējie pulcējušies pie milzīgā, baltā memoriāla „Menin Gate” arkām, kur piemiņas plāksnēs iegravēti vairāk nekā 50 000 britu un sabiedroto armijas karavīru vārdi, kas krita Ipras apkārtnē un kuru atdusas vieta nav zināma. Katru vakaru precīzi astoņos īpašā ceremonijā, ko pavada godasardze un bērnu koris, izskan pēdējais taures signāls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti