Stubs arī atzina, ka, radot eirozonu, tās pamatos bijušas nepilnības, taču tas tiek labots. Stubs ir pārliecināts, ka problēmas tiks atrisinātas, un eirozona tuvojas krīzes noslēgumam.
Bet, komentējot izskanējušās ziņas par iespējamiem iebildumiem Francijā attiecībā uz Latvijas uzņemšanu eirozonā, Aleksandrs Stubs pauda cerību, ka tai neradīsies šķēršļi ceļā uz monetāro savienību.
„Gan racionālā, gan intelektuālā ziņā ir ļoti grūti argumentēt, ka valstij, kas atbilst kritērijiem un īstenojusi tiešām smagus taupības pasākumus, ir jāpaliek ārpus eirozonas. Tieši otrādi. Tā ir jāuzņem. Psiholoģiski tā ir viena no labākajām lietām, kas ar eiro notikusi pēdējos četros gados. Var novērot, ka valstis, kas negribēja pievienoties, tagad maina kursu, un atkal vēlas iestāties eirozonā," norādīja Somijas Eiropas lietu ministrs.
Stubs pauda cerības, ka Latvijas ceļš uz eiro būs gluds: "Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai Latvija iekļautos eirozonā drīzāk, nevis vēlāk. Latvijā īstenotās strukturālās reformas uz mums atstājušas lielu iespaidu."
"Mēs to bieži pieminam kā paraugvalsti, kur redzama taupības un izaugsmes kombinācija."
Ministrs arī atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji, politiķi un valsts kopumā īstenojusi smagus taupības pasākumus. "Mēs sakām problemātiskajām valstīm - lūk, skatieties, Latvija to varēja, kādēļ jūs nespējat?" sacīja Stubs.
"Tas būtu visu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Eiropas interesēs, lai tāda valsts kā Latvija ir eirozonā. Tādēļ ceru jūs tajā redzēt pēc iespējas ātrāk."
