Dienas notikumu apskats

NATO vadītājs nosoda nervus paralizējošas vielas izmantošanu Solsberijā

Dienas notikumu apskats

Magoņa kukuļošanas lietā liecina šoferis

Sīrijas pilsoņkarš jau rit astoto; daudz bojāgājušo

Sīrijas karam sasniedzot astoto gadskārtu, bojāgājušo skaits pārsniedz 350 000

Sīrijas pilsoņkarš ieiet jau astotajā gadā, un septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku. To vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju, vēsta Lielbritānijā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija.

Savukārt miljoniem cilvēku pilsoņkara dēļ nācies pamest savas mājas.

Šī diena – 15. marts pirms septiņiem gadiem 2011. gadā - tiek uzskatīta par pilsoņkara sākumu Sīrijā.

Tā sākās ar miermīlīgiem iedzīvotāju protestiem, kuros tika pieprasītas plašākas tiesības un aicināts atbrīvot politieslodzītos, kuri pēdējos 40 gadus tikuši pakļauti dažādām represijām no valdošās Asadu ģimenes puses. Taču vēlāk Damaska, pamatojoties uz bruņotu sacelšanos no salafistu kustības, daudzviet demonstrācijas centās apspiest, taču neveiksmīgi, veicinot pretošanās kustību izveidošanos.

Viena no tādām bija Sīrijas nemiernieku grupējums „Brīvā Sīrijas armija”, kura tika izveidota Turcijā. Šobrīd šis nemiernieku grupējums ir viens no galvenajiem opozīcijas spēkiem pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.

Likumsakarīgi, ka arī Turcijas, Krievijas un Irānas organizētajās Sīrijas miera konferencēs vai kongresā Ankara iestājas par Sīrijas nemierniekiem, kamēr Maskava un Teherāna ir par Sīrijas centrālo valdību un prezidentu Bašaru al Asadu.

Šīs trīs valstis šobrīd rīko savas sarunas starp Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm nošķirti no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Drošības padomes organizētajām Sīrijas miera sarunām. Plānots, ka Krievijas, Turcijas un Irānas valstu līderi tiksies jau 4. aprīlī, lai apspriestu situāciju Sīrijā, bet pirms tam paredzēta šo triju valstu ārlietu ministru tikšanās.

Lai arī pāragri vērtēt šo Krievijas ierosināto triju valstu formātu, lai veicinātu situācijas uzlabošanos Sīrijā, ANO ir norādījusi, ka jebkuri centieni, kas tuvina mieram šajā pilsoņkara nomāktajā valstī, ir atbalstāmi.

Runājot par pašreizējo situāciju Sīrijā, tad ir divi karstie punkti pēc ANO un Sīrijas cilvēktiesību organizācijas paziņojumiem:

  • Viens ir Sīrijas ziemeļos, kur Turcija kopš 20. janvāra ir izvērsusi ofensīvas Afrīnas reģionā pret kurdu nemiernieku kaujiniekiem.
  • Savukārt otrā vieta, par ko regulāri tiek ziņots, ir Austrumguta, kura atrodas netālu no Damaskas un ir Sīrijas nemiernieku kontrolē. Tur ofensīvas ir izvērsuši Sīrijas centrālās valdības spēki.

Pēc Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas aplēsēm abos šajos reģionos ielenkto iedzīvotāju skaits ir robežās no 300 000 līdz 400 000 cilvēku. Viņi pēdējās dienās attiecīgi no Turcijas vai Sīrijas armijas piedzīvo artilērijas apšaudes un gaisa uzlidojumus.

Vissmagākā situācija no šīm divām vietām ir Austrumgutā, kur ANO un Rietumu valstis pieprasījušas nekavējoties īstenot konflikta pusēm pamieru, lai sniegtu humāno palīdzību.

ANO Drošības padome pat atbalstīja 30 dienu pamieru īstenošanu visā Sīrijas teritorijā, tomēr vēl nav zināms, kad tas tiks īstenots. Tomēr Austrumgutā pēc tam, kad ievērojami pasliktinājās stāvoklis gada sākumā, ir bijusi iespēja piegādāt humānas palīdzības kravas, kā arī sniegt palīdzību cietušajiem.

Tuvo Austrumu eksperts no ASV Deivids Lešs ziņu aģentūrai “Reuters” norādījis, ka „karš Sīrijā sasniedzis punktu, kurā prezidents Bašars al Asads vairs nespēs bez riska atgūt plašas teritorijas, neiesaistoties sadursmēs ar kādu no ārvalstu militārajiem spēkiem''. Pašlaik Sīrijā ir karavīri no Turcijas, ASV, Izraēlas, Irānas un Krievijas. Tādējādi Lešs uzsvēra, ka Asada režīma pilnīgas kontroles atgūšana pār Sīriju būs laikietilpīgs process.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti