Turklāt Krievijas karspēks mērķtiecīgi turpina spiesties tālāk esošās Slovjanskas virzienā, cerot ielauzties dziļāk Ukrainas teritorijā. Pilsētā, kurā pirms kara mita ap 100 000 iedzīvotāju, tagad palikusi vairs trešā daļa un bēgļu plūsma turpinās.
“Doneckas virzienā agresora vienības nodarbojas ar mūsu karaspēka pozīciju uguns iznīcināšanu visā sadursmes līnijā.
Ienaidnieks veica raķešu un gaisa triecienus Slovjanskai, Lisičanskai un Orehovai," vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Oleksandrs Štupuns.
Karadarbību salīdzina ar videospēli
Severodoneckā karojošā bataljona "Svoboda" komandieris Petrs Kuziks stāsta, ka pilsētā norisinās ļoti smagas ielu kaujas un ukraiņu aizstāvjiem nākamas nemitīgi manevrēt. "Ienaidniekam ir noteiktas priekšrocības, piemēram, artilērijas, tanku un cilvēku skaita ziņā, un viņi tās arī aktīvi izmanto. Viņi pastāvīgi uzbrūk, apšauda, iznīcina mājas, mūsu nocietinājumus. Mums pastāvīgi ir jāpārvietojas. Bija mēģinājumi doties pretuzbrukumā – kaut kur tas izdevās veiksmīgi, kaut kur ne visai," atzīst Kuziks.
"No viņu puses arī ir pastāvīgs spiediens. Dažas vienības bija spiestas atkāpties veselu kvartālu, dažas vienības noturēja savas pozīcijas, arī mūsējā.
Bet tas viss notiek ļoti sarežģītos apstākļos, tas ir ļoti biedējoši, ļoti atgādina videospēli "Counter-Strike"," komandieris sacīja intervijā "Radio Svoboda".
Kuziks piebilda, ka Severodoneckas aizstāvjiem ir nepieciešama smagā kaujas tehnika – tanki un artilērija –, lai viņi varētu noturēt atkarotās pozīcijas un mēģināt atgūt kontroli pār visu pilsētu.
Zelenskis uzmundrina karavīrus
Svētdien pie frontes līnijas bija ieradies Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis. Viņš apmeklēja komandposteņus un pozīcijas Luhanskas apgabala Lisičanskā, kas atrodas upes krastā iepretī Severodoneckai, kur patlaban notiek pašas sīvākās kaujas, un Doneckas apgabala Bahmutu.
Iepazinies ar komandieru ziņojumiem un kaujas apstākļiem, Zelenskis pasniedza apbalvojumus cīnītajiem.
"Gribu pateikties jūsu vecākiem, sievām, kam tās ir, un bērniem, ka mums ir tik lieliski cilvēki mūsu valstī. Es vēlos novēlēt jums un viņiem veselību, un lai viss būtu kārtībā. Un novēlu mums visiem to, ko jūs visi esat pelnījuši – uzvaru! Sargiet sevi, tas ir ļoti, ļoti svarīgi, jo bez tādiem cilvēkiem kā jūs nav mūsu zemes."
Zelenskis arī brīdinājis par lielāku spiedienu no dienvidaustrumiem, tā kā Krievija vēlas ieņemt arī Zaporižjas pilsētu.
Mariupolē bažas par holeras epidēmijas izcelšanos
Krievijas karaspēks jau ieņēmis Mariupoles pilsētu, kur pasliktinās humānā situācija. Pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņojis, ka Maskavas ieceltā okupācijas administrācija Mariupolē ir ieviesusi karantīnu, jo ir bažas par iespējamo holeras uzliesmojumu.
Nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka krievi Mariupolē sagrauto māju gruvešus ar tajās esošajiem cilvēku līķiem pārvedot uz izgāztuvēm.
Pēc mēnešiem ilgas bombardēšanas sadzīves un higiēnas apstākļi pilsētā ir katastrofāli. Tur palikušajiem cilvēkiem trūkst gan ūdens, gan pārtikas.
Pirmdien notikusi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona telefonsaruna. Tās laikā abu valstu līderi runājuši par iespējām atbloķēt Ukrainas ostas, lai caur tām varētu atsākties labības eksports, kas ļautu risināt globālo pārtikas krīzi.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, viesojoties Tokijā, lūdzis Japānas palīdzību, lai atbloķētu Ukrainas Melnās jūras ostu Odesu. Landsberģis sarunās ar Japānas valdības locekļiem mudinājis šo jautājumu iekļaut jūnija beigās Minhenē gaidāmās G7 valstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka Lielbritānija piegādās Ukrainai reaktīvās raķešu sistēmas M270 un lielu daudzumu munīcijas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uz šīm ziņām reaģējis, paziņojot, ka Krievija pastiprinās ofensīvu frontē.
Lavrovam neizdodas aizlidot uz Serbiju
Lavrovs pirmdien bija spiests atcelt plānoto vizīti Serbijā, jo trīs tās kaimiņvalstis slēgušas savu gaisa telpu Lavrova lidmašīnai.
NATO dalībvalstis Bulgārija, Ziemeļmaķedonija un Melnkalne atteikušās ļaut Lavrova lidmašīnai caur savu gaisa telpu doties uz Belgradu.
Tā vēsta Serbijas mediji, kur publicēta arī Melnkalnes rīkojuma fotokopija ar valdības zīmogu.
Vizītes atcelšanu apstiprinājis arī augsta ranga avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kurš teicis aģentūrai "Interfax", ka spēju teleportēties diplomātija vēl neesot ieguvusi.
Lai gan ANO balsojumā Serbija nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, tā tomēr atteikusies noteikt sankcijas savai senajai sabiedrotajai. Maija beigās Putins un Serbijas prezidents Vučičs arī vienojās par trim gadiem pagarināt līgumu par Krievijas dabasgāzes piegādēm Serbijai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
