Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone apliecināja: "Sarunas ir noslēgušās."
"Tas ir solis prom no pagātnes, un abām valstīm tas ir arī solis tuvāk Eiropai," uzsvēra augstā amatpersona, kura spēlēja starpnieka lomu Serbijas premjerministra Ivicas Dačiča un Kosovas valdības vadītāja Hašima Tači sarunās.
"Tika pieņemti Serbijas priekšlikumi. Es parafēju piedāvāto tekstu, kas paredz, ka abas valstis tuvāko dienu laikā nolems, vai tās to pieņems vai nē," skaidroja Dačičs.
Savukārt, pēc Tači teiktā, sarunas turpināsies nākamajā piektdienā.
Panāktā vienošanās "palīdzēs mums sadziedēt pagātnes rētas", piebilda Kosovas premjerministrs. "Tā aizsāk jaunu izlīgumu ēru."
Tikmēr Kosovas serbi jau paziņojuši, ka vēlas, lai Serbijā tiktu sarīkots referendums par panākto vienošanos ar Kosovu.
Abas delegācijas devušās uz NATO mītni, lai tiktos ar alianses ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu. "Es esmu gandarīts, ka NATO devis ieguldījumu vēsturiskās vienošanās noslēgšanā," izteicās Rasmusens. "Tas bijis ilgs process, taču tas galu galā bijis sekmīgs."
"NATO turpinās gādāt par drošu vidi visā Kosovā," solīja ģenerālsekretārs.
Galvenais klupšanas akmens abu valstu sarunās līdz šim bija Kosovas serbu kopienas turpmākais statuss. Nedz Serbija, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Prištinas pasludināto neatkarību.
Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008.gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas aptuveni 100 valstis, tostarp ASV un vairums ES dalībvalstu.
Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai turpmāk sekmīgi varētu notikt tās virzība uz ES.
