Vācija un vairākas citas Eiropas valstis ir gatavas palīdzēt Grieķijai, uzņemot kopumā 1600 bērnu un jauniešu, kuri atrodas migrantu nometnēs bez pieaugušo pavadības.
Tas ir brīvprātīgs šo valstu solis, lai nedaudz atvieglotu situāciju pārpildītajās nometnēs Grieķijas salās.
Tāpat Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone ir paziņojusi, ka nometnēs esošajiem migrantiem tiks piedāvāts 2000 eiro pabalsts, ja viņi labprātīgi piekritīs atgriezties savā dzimtenē.
"Mēs uzsākam pagaidu brīvprātīgās atgriešanās projektu, kas ļaus pieciem tūkstošiem imigrantu atgriezties no pārpildītām nometnēm salās. Tāpat mēs palīdzēsim Grieķijai pārvietot vientuļos jauniešus un bērnus, kā arī īpaši neaizsargāto grupu pārstāvjus. Pašlaik septiņas dalībvalstis ir gatavas uzņemt 1600 nepilngadīgo no Grieķijas," pauda Johansone.
Neviena no Baltijas valstīm šobrīd neizrāda gatavību uzņemt no Grieķijas nometnēm vientuļos bērnus. Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no partijas "KPV LV” iepriekšējās sanāksmes laikā Briselē ir sacījis, ka valdība joprojām ir pret migrantu pārvietošanu.
"Ja jūs jautājat manu personīgo viedokli, es neuzskatu, ka politika ''atvērtā Eiropa'' būtu pareiza pieeja. Tā nav izeja. Vēl jo vairāk, mēs, Baltijas valstis, esam mazas valstis, iedzīvotāju skaits krīt, ir depopulācija, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir mazs, migrācija mūs ir skārusi diezgan. Līdz ar to es aktīvi aizstāvu Latvijas pozīciju šeit, Eiropas līmenī, un norādu, ka mēs varam piedalīties ar tiem resursiem, kas mums ir. Mums ir ļoti labi sagatavoti Valsts policijas, Valsts robežsardzes spēki, Speciālo uzdevumu reaģēšanas vienības. Tas ir veids, kā mēs kopā dalām šo nastu ar Eiropu," pauda Ģirģens.
Diskusijas par kopējās migrācijas politikas reformu Eiropā joprojām ir iestrēgušas.
Turklāt Turcijas vadības paziņojums, ka vārti uz Eiropu ir atvērti, daudziem ir licis atcerēties par 2015. gada migrācijas krīzi. Iespējams, tādēļ arī daudzas Rietumeiropas valstis šobrīd nevēlas uzņemt migrantus no Grieķijas nometnēm. Tādu nostāju pauda Nīderlandes migrācijas ministre Ankija Brukera-Knola.
"Nīderlande raugās uz šo situāciju Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās kontekstā. Nīderlande ir gatava piešķirt Grieķijai visu nepieciešamo atbalstu. Mēs varam nosūtīt viņiem darbiniekus, kuri var palīdzēt identificēt un reģistrēt cilvēkus salās vai kur citur. Bet mēs nevēlamies uzņemt bērnus," teica Brukera-Knola.
Savukārt jau pieminētie 2000 eiro tiks piedāvāti nevis bēgļiem, bet gan imigrantiem, kuri uz Eiropu bija devušies labākas dzīves meklējumos un nojauš, ka viņu patvēruma lūgums varētu tikt noraidīts. Līdzīga motivācijas sistēma darbojas jau gadiem, un to organizē ANO Starptautiskā migrācijas organizācija. Kopš 2016. gada šādu iespēju ir izmantojuši vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku. Tomēr ANO līdz šim piedāvāja tikai 370 eiro pabalstu. Līdz ar to Eiropas Savienības sniegtie 2000 eiro varētu būt krietni pievilcīgāka summa.
