„Nāc. Runā. Panāc." Tā latviski skan Eiropas Parlamenta vēlēšanu sauklis. Eiropiešiem sava izvēle būs jāizdara maija beigās, bet tā kā vēlētāju aktivitāte parasti ir ļoti zema, tad reklāmas kampaņa ar pamudinājumu piedalīties vēlēšanās ir jau sākusies.
Eiropas Parlamentā pārstāvētie politiķi cer, ka šoreiz vēlētāji būs ieinteresētāki doties pie vēlēšanu urnām, jo pirmo reizi eiroparlamentāriešiem būs jāapstiprina Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Šo amatu var salīdzināt ar premjeru, ko daudzās valstīs, arī Latvijā, apstiprina parlaments.
Viens no redzamākajiem kandidātiem uz ļoti ietekmīgo Eiropas Komisijas priekšsēdētāja krēslu ir pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.
„Līdz Eiropas vēlēšanām ir atlikuši vien astoņi mēneši. Astoņi mēneši, kuru laikā mēs vēlamies iedrošināt iedzīvotājus piedalīties un balsot. Bet mums šajos mēnešos ir jāpabeidz arī daudz citu darbu. Mēs jau daudz ko esam sasnieguši aizvadīto piecu gadu laikā. Šīs ir bijis ļoti čakls parlaments, kas ir pieņēmis daudzus lēmumus," sacīja Šulcs.
Šulcs ir vācietis un sociāldemokrāts. Viņa izredzes kļūt par EK priekšsēdētāju varētu pieaugt, ja Vācijas kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti vienosies par koalīcijas vadību ar sociāldemokrātiem. Bet Šulca nacionalitāte ir arī viņa vājais punkts, jo citu valstu politiķi, it sevišķi no dienvidvalstīm, varētu negribēt vācieti Komisijas vadībā, baidoties no tā saucamā Vācijas diktāta Eiropā.
Vēl viens kandidāts ir bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofstads.
„Eiropa ir salauzta, jo mēs slikti tiekam galā ar šīs krīzes risināšanu. Lēmumi ir jāpieņem 28 dalībvalstu vadītājiem vienprātīgi. Un tas nevar būt efektīvi. Visas reformas nav pietiekami tālejošas un nāk krietni par vēlu. Tā ir problēmas būtība. Tādēļ mēs piedāvājam jaunu Eiropas Savienības pamatlikumu, lai mums būtu īsta Eiropas valdība, kas var nepastarpināti risināt Eiropas problēmas," uzskata Verhofstads.
Tomēr Verhofstada izredzes ir salīdzinoši nelielas, jo viņa vadītā Liberāldemokrātu grupa, kurā strādā arī Ivars Godmanis, ir krietni mazāka par Eiropa Tautas partiju vai sociāldemokrātiem. Kuluāros skan arī bijušā Eirogrupas vadītāja Žana Kloda Junkera vārds, kurš šobrīd mēģina atkal kļūt par Luksemburgas premjeru.
Bet ir skaidrs, ka īstie kandidāti parādīsies tikai pavasarī, jo pāragra kandidāta nominēšana ļauj medijiem un sabiedrībai viņu ilgi vētīt un kritizēt.
