Eiropas Savienība uz vienu gadu aizliegusi aprīkojuma un tehnoloģiju eksportu projektiem dziļajos ūdeņos, Arktikā vai slānekļa gāzes izpētes jomā. Norvēģija, kas nav bloka dalībvalsts, šīm sankcijām pievienojusies.
Taču darījumu ar “Statoil” “Rosņeftj” noslēdza pagājušajā gadā, un šis projekts, tāpat kā Francijas militāro kuģu “Mistral” piegāde Maskavai, atkārtoti izgaismojis sankciju vājo vietu – tās skar tikai nākotnes projektus, nevis jau noslēgtos līgumus.
Brisele uzsver, ka sankciju mērķis bija nevis apturēt kopīgus projektus, bet gan atņemt “Rosņeftj” ārvalstu finansējumu un pieeju modernām tehnoloģijām. To, ka daļēji tās tomēr sasniegušas mērķi, apliecināja pagājušajā nedēļā “Rosņeftj” izteiktais lūgums Krievijas valdībai palīdzēt dzēst tā parādsaistības vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka Rietumvalstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām amatpersonām un uzņēmējiem, kuras apsūdzēja kara musināšanā pret Ukrainu un kas ir tuvi Krievijas elitei vai arī atrodas tajā. Sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas uzņēmumiem.
Atbildot uz šo rīcību, Krievija augusta sākumā ieviesa pārtikas produkcijas embargo no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas.
