Revidenti vērtē Eiropas Savienības institūciju darbu

Cik ētiski strādā Eiropas Savienības institūcijas? Vai ierēdņi pieņem dāvanas un iekārto darbā radiniekus, un kādos amatos iesaistās tad, kad pienākumi Eiropas institūcijās ir beigušies?  Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem, veicot institūciju ētikas izvērtējumu,  atbildes meklējuši Eiropas revidenti. Starp viņiem arī Latvijas pārstāvis Mihails Kozlovs.

Nekas nav kaitīgāks Eiropas Savienības reputācijai, kā kāda darbinieka, deputāta, komisāra  neētiska rīcība vai nu apzināti, vai neapzināti, saka Eiropas revidenti, kuri mēģina dzēst uguni, pirms tā uzliesmojusi.

Nesen tapis ētikas ziņojums, kurā izvērtēts trīs galveno Briseles vaļu - Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta - darbs. Secināts, ka kopumā institūcijas strādā atbilstoši ētikas normām, taču ir iespējami arī uz labojumi. 

“Pieņemsim, deputāts stājas amatā… Katrs aizpilda finanšu interešu deklarāciju, un šobrīd mēs konstatējam, ka šīs deklarācijas pārbaudes mehānismi Eiropas Parlamentā nav līdz galam izstrādāti.  Un, pat ja pārbaudes notiek, tad kritēriji nav līdz galam skaidri definēti un noteikti,” skaidroja Kozlovs.

Cita arvien jūtīga tēma Eiropas institūcijās ir arī deputātu un komisāru dzīvesbiedru finanšu interešu norādīšana, kas teorētiski ir jāveic, bet praksē īsti nedarbojas.

“No tā var rasties iedomātais interešu konflikts, kas var radīt ievērojamu skandālu masu medijos, un arī šobrīd Eiropas Parlamenta deputātiem ir zināma izvēles brīvība aizpildīt šo ailīti vai neaizpildīt,” sacīja Kozlovs.

Precīzākus kritērijus revidenti vēlētos redzēt arī nosacījumos par to, kādu amatu pēc darba Eiropas institūcijās drīkst ieņemt komisāri un deputāti.

Viss secinātais ir publiskots, un institūcijas jau sākušas labot kļūdas.

Taču Revīzijas palāta tagad ķērusies pie diviem apjomīgiem darbiem Covid-19 laikā. Proti, izvērtēs, kā Eiropas Savienība krīzes laikos sastrādājas sabiedrības veselības labā un kā ir sadalītas atbildības jomas. Eiropas Savienība, kā novērojuši revidenti, patlaban uzņemas lielāku lomu, nekā tai ir piešķirta dibināšanas līgumā un, iespējams, līdzīgos pārrobežu krīžu gadījumos būtu jāapvieno lielāki spēki.

Revidenti arī vērtēs, kā Eiropas Savienība palīdz dalībvalstu ekonomikai. Kā saka Mihails Kozlovs, ja palīdzība nenotiek koordinēti, ir risks, ka viss notiekošais var vēl vairāk sadalīt Eiropas Savienību, jo valstis vīrusa krīzi ir sagaidījušas ar dažādām iespējām un ekonomisko labklājību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti