Odesa ir klusa un mierīga. Ielās ir maz cilvēku un maz automašīnu. Absolūti nav trauksmes vai panikas. Cilvēki iespēju robežās turpina dzīvot savu dzīvi.
Tas, kas ir vērojams, ka daudzu namu, piemēram, dažu vēsturisko viesnīcu logi ir aizklāti ar finiera plāksnēm, acīmredzot, lai pasargātu logus no izbiršanas, ja būtu trieciens.
Ielās ir novietoti tā saucamie prettanku eži – dzelzs šķēršļi, ļoti daudz ir tā saucamie blokposteņi, kas veidoti no smilšu maisiem, un jo īpaši tie ieskauj pilsētas vēsturisko centru, ielas, kas ved uz Operas namu, galvenajām iestādēm un slaveno hercoga de Rišeljē pieminekli – vienu no Odesas simboliem Primorskas bulvārī, ko cilvēki ir noklājuši smilšu maisiem.
Blokposteņus nedrīkst filmēt un fotografēt, tāpēc Latvijas Televīzijai neizdevās tos iemūžināt, taču ukraiņu karavīri bija stingri, bet ļoti atsaucīgi pret filmēšanas grupu no Latvijas, un nebija nekādu šķēršļu filmēt citur pilsētā.
Piektdien pulksten 21.00 pilsētā sāksies komandantstunda, un tā ilgs līdz sešiem rītā. Bet sestdienas vakarā ir noteikta diennakti ilga komandantstunda, kas ilgs līdz pirmdienas rītam. Tas tādēļ, ka ir saņemtas ziņas par to, ka Krievija varētu īstenot gaisa triecienus Odesai pēc tam, kad Krievija veikusi uzbrukumus Kramatorskas dzelzceļa stacijai.
Latvijas Televīzija Ukrainā ieradās piektdien no tās kaimiņvalsts Moldovas. Odesa ir tikai nepilnas stundas braucienā no Moldovas robežas, un šī ir tā Ukrainas daļa, kas vēl nav pieredzējusi smagas kaujas, bet te gatavojas un to var redzēt. Ceļā uz Odesu Latvijas Televīzija novēroja automašīnu rindu uz robežas, ukraiņi joprojām cenšas iebraukt Moldovā, bet rindas nebūt vairs neesot tik garas, kādas tās bija agrāk. Līdz Odesai filmēšanas grupai bija jāšķērso vairāki tā sauktie blokposteņi, kur prasīja dokumentus, taču ukraiņi ir ļoti labvēlīgi pret žurnālistiem.
Tāpat novērots, ka netālu no robežas rok tranšejas, gatavojoties aizsardzībai, bet turpat ukraiņu zemnieki apsēj laukus. Viens no zemniekiem arī tika uzrunāts. Viņš uz brītiņu izlēca no traktora un sacīja: “Nav laika domāt par karu, ir jāstrādā, lai tā Krievijas armija iet turpat, kur viņu kuģis”. Vēl viņš piebilda, ka zemnieki cits citam palīdz, īpaši tām saimniecībām, kuru vīri ir karā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
