Iedzīvotāji visā valstī pulksten 10 no rīta pulcējās, lai dziedātu valsts himnu un paceltu karogu. Tādējādi ukraiņi svētku noskaņā simboliski vienojās pret Krievijas agresijas draudiem.
LTV filmēšanas grupa apmeklēja Vienotības dienas pasākumu Ukrainas austrumu pilsētā Harkovā, kas atrodas blakus Krievijas robežai. No šejienes līdz Krievijas robežai ir tikai 40 kilometru.
Krima un Donbass ir mūsu!
Harkova ir Ukrainas otrā lielākā pilsēta. Harkovas centrā pie karoga masta, kas esot augstākais Ukrainā, pulcējās daudz cilvēku, lai atzīmētu Vienotības dienu, kā to bija aicinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Harkovā valsts himnu krāšņos ukraiņu tautastērpos dziedāja pilsētas Nacionālā operas un baleta teātra koris.
“Par diženu Ukrainu. Dziedāsim par mums, par mūsu puišiem, par mūsu vienotu valsti. Krima, Donbass – tas viss ir mūsu. Mēs nevienam neko neatdosim. Slava Ukrainai!” stāsta koriste Jūlija.
“Mēs visi esam kopā, mūs neviens nepievarēs!” uzsver galvenais kormeistars Aleksejs Černikins. Viņam ir labas atmiņas par Latviju: “Liepāja! Esmu tur daudz bijis, Liepājā. Ļoti skaista pilsēta!”
“Harkova ir Ukrainas priekšpostenis, mēs būsim pirmā vieta, kas stāsies pretim ienaidniekam. Šodien ir Vienotības diena, un mēs demonstrējam, ka Harkova ir ļoti saliedēta un ukrainiska, Putinam te nav ko rādīties!” uzsver vietējais iedzīvotājs Volodimirs Čistiļins.
Maidana veterāni
Uz pasākumu ieradies arī Andrejs, kuram rokās Ukrainas karogs, kas pirms astoņiem gadiem pabijis gan Harkovas, gan Kijevas Maidanā.
“Bija man brīva nedēļa, aizbraucu uz Kijevu. Zem šī karoga soļoja Maidana 2. pašaizsardzības vienība. 2014. gadā Harkovas eiromaidana notikumu laikā arī te biju ar šo karogu. Zem šī karoga pēdējā gaitā tika izvadīti harkovieši, kas gāja bojā demonstrācijās.
Šodien ir Vienotības diena. Visa Ukraina ir apvienojusies kopīgam mērķim – stāvēt pretim agresoram.”
Starp tiem, kas piedalījās pasākumā Harkovā, ir arī 2014. gada kara bēgļi no teritorijām, ko tagad kontrolē Maskavas atbalstītie kaujinieki. Kopumā šādu cilvēku, kam nācies pamest savas mājas, Ukrainā ir pusotrs miljons.
“Es biju lieciniece notikumiem Luhanskā, man no turienes nācās bēgt. Patlaban risinu veterānu problēmas, esmu Veterānu lietu ministrijas pārstāve. Atbalstu Ukrainas bruņotos spēkus un iestājos par vienotību,” stāsta Ukrainas Veterānu lietu ministrijas Harkovas nodaļas vadītāja Olena Znatkova.
Satraukums pirms svētku dienām
Lai arī šodien Ukrainā valdīja svētku noskaņa, situācija joprojām ir saspringta. Krievija turpina koncentrēt ievērojamus spēkus pie Ukrainas robežām, arī netālu no Harkovas.
“Vai būs iebrukums tieši Harkovā? Man šķiet, ka ASV ir sava metode, un tā droši vien ir pareiza, publiski paziņojot par pretinieka plāniem. Tad pretinieks tos sāk mainīt. Tas it kā atskurbina – “ui, par mūsu plāniem uzzināja, tad šodien droši vien neko nedarīsim”,” stāsta Harkovas apgabala padomes deputāte Gaļina Kutsa.
“Bet mūsu novērojumi ir, ka no Krievijas puses saasinājumi un konflikti uzliesmojuši tieši svētku dienās. Vai nu padomju svētkos, piemēram, mēs ko vairāk sagaidām 23. februārī, kad būs viņu armijas, Padomju armijas diena.
Vai arī nozīmīgos reliģiskos svētkos, to ievērojām vēl Maidana laikā, ka tieši reliģiskos svētkos sākās kādi būtiski saasainājumi.”
Tanku vietā kiberuzbrukums
Iepriekš prognozētais Krievijas iespējamais iebrukums Ukrainā trešdien gan tā arī nav noticis. Tomēr, neraugoties uz Krievijas apgalvojumiem, ka daļa no spēkiem tiek atvilkti no Ukrainas robežas un arī no Krimas, ne Ukrainas vadība, ne Rietumu dienesti tam vērā ņemamus apstiprinājumus nav guvuši.
Tāpat Ukraina trešdien ir spiesta atkopties no valsts vēsturē apjomīgākā kiberuzbrukuma banku sektoram un vairākām valsts iestādēm, tostarp Aizsardzības ministrijai. Kā paziņojušas amatpersonas – ir nodarīti vairāku miljonu eiro lieli zaudējumi, taču iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis uzsver, ka uzbrukumi nav izdevušies, jo visas mājaslapas atkal strādā.
Daudz jautājumu trešdien tiek uzdots par to, kā varētu attīstīties jautājums par pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” iespējamo atzīšanu Krievijā. Ne viens vien politiķis un komentētājs Ukrainā un rietumvalstīs ir norādījis, ka šāds solis nozīmētu starptautisku likumu pārkāpšanu un Krievijas faktisku izstāšanos no Minskas vienošanās.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan paziņojis, ka šis piedāvājums patiesībā pat nav savienojams ar Minskas vienošanos.
Abhāzijas un Dienvidosetijas scenārijs
Arī radio “Svoboda” un “Espreso TV” žurnālists un komentētājs Vitālijs Portņikovs pieļauj, ka Krievija mēģinās šantažēt Rietumus, atgādinot Dienvidosetijas un Abhāzijas scenārijus.
“Ja Krievija atzīs šo republiku neatkarību un parakstīs ar tām vienošanos par militāro palīdzību, līdzīgi kā tas bija Abhāzijas un Dienvidosetijas gadījumā, tas ļaus Krievijai īstenot dažādas militārās operācijas tā dēvēto “tautas republiku” vienotības atjaunošanai. Tas nozīmē kara turpināšanu, bet jau ar šo republiku tā dēvēto „tautas korpusu” rokām,” spriež Portņikovs.
“Krievija gan turpinās apgalvot, ka tā šajās darbībās nepiedalās un tieši pretēji – grib darboties kā starpniece starp valstīm: starp Ukrainu un šīm tautas republikām. Tieši šādu perspektīvu turpinās piedāvāt saviem Rietumu sarunvedējiem un Ukrainas vadībai.
Tā ir atklāta šantāža, ar kuru pašlaik nodarbojas Krievija. Taču jāsaka, ka labāk šāda šantāža nekā masveida Krievijas spēku iebrukums.”
Portņikovs arī pieļauj, ka jau pats balsojums Krievijas Valsts domē apliecina to, ka Maskava pašlaik neplāno īstu iebrukumu Ukrainā.
Sagaidāms, ka Eiropas Savienības līderi diplomātiskos centienus mazināt saspīlējumu Ukrainā apspriedīs ceturtdien Briselē, kur būs pulcējušies uz samitu ar Āfrikas līderiem. Savukārt pasaules ietekmīgāko attīstīto valstu jeb G7 valstu grupas ārlietu ministri šo krīzi apspriedīs sestdien Minhenē tur notiekošās Minhenes drošības konferences laikā.
