Pasaules panorāma

Gaidāmie notikumi pasaulē

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Putins turpina ierobežot preses un indivīdu brīvību

Putins turpina ierobežot preses un indivīdu brīvību

Krievijas prezidents Vladimirs Putins gada nogalē paspēja parakstīt jaunu, pretrunīgi vērtētu likumu kopumu, kas paplašina valdības pilnvaras indivīdus un organizācijas saukt par “ārvalstu aģentiem”. Spēkā stājušies arī vairāki ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem.  

Jaunie likumi, par kuriem Putins lēma pagājušā gada nogalē, papildina jau 2012. gadā pieņemtos tiesību aktus, kas attiecas uz tā sauktajiem ārvalstu aģentiem. Pirms astoņiem gadiem pieņemtās normas varasiestādēm ļāvušas ierobežot tās cilvēktiesību organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.

Kopš tā laika Krievijā darbību pārtraukušas vairākas ietekmīgas organizācijas, bet daudzas turpina cīņu tiesā vai maksā Maskavai lielus naudas sodus.

Jaunākie likuma papildinājumi nozīmē to, ka tagad Maskava varēs vērsties ne tikai pret organizācijām, bet arī indivīdiem, tai skaitā žurnālistiem un blogeriem.

Kā ārvalstu aģentiem būs jāreģistrējas visiem, kuri saņem finansējumu no ārvalstīm un piedalās politiskās aktivitātēs Krievijā. Jauno nosacījumu kritiķi norāda, ka politiskās aktivitātes definīcija ir ļoti plaša – tā var būt gan vēlēšanu novērošana, gan komentāri sociālajos tīklos, gan arī piedalīšanās demonstrācijās.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" brīdina, ka grozījumi liecina par "jaunām raganu medībām" Krievijā.

“Tas atklāj Krievijas varasiestāžu pārliecību, ka pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir destruktīvi “Rietumu aģenti”, kuri vēlas destabilizēt valdību, nevis ir sabiedrotie problēmu risināšanā un pozitīvu pārmaiņu panākšanā. Krievijas varasiestādes jau ir finansiālā badā novedušas pilsonisko sabiedrību un piespiedušas daudzas organizācijas slēgt. Tagad viņi vēl vairāk demonizē konkrētus aktīvistus,” brīdināja “Amnesty International”.

Arī ārvalstu žurnālistiem saskaņā ar jaunajiem grozījumiem varētu būt jāreģistrējas kā ārvalstu aģentiem gadījumā, ja Krievijas varasiestādes tā nolemj. Būt par ārvalstu aģentu nozīmē to, ka regulāri jāatskaitās par saviem finanšu avotiem, kā arī, publicējoties Krievijā, sevi jāpiesaka kā ārvalstu aģentu.

Par šo noteikumu neievērošanu draud sods – atsevišķos gadījumos pat līdz pieciem gadiem cietumā. Likuma grozījumu autori, piemēram, Valsts domes deputāts Vasilijs Piskarevs uzstāj, ka grozījumi nepieciešami, lai aizsargātu Krievijas suverenitāti.

“Piedāvājot grozījumu paketi, mēs sakām: jūs saņemat naudu par savu politisko darbību no ārzemēm – lūdzu, reģistrējieties kā ārvalstu aģents un strādājiet, bet tajā pašā laikā informējiet Krievijas valsts struktūras un pilsoņus par to, kuras valsts interesēs jūs rīkojaties, kādu politisko darbību veicat, kādus pasākumus un akcijas plānojat, kā iztērējat naudu, ko piešķir ārvalstu sponsori,” skaidroja deputāts.

Decembra beigās Krievijas Tieslietu ministrija ārvalstu aģentu sarakstam pievienoja atzītu organizāciju, kas piedāvā palīdzību tiem, kuri cietuši no vardarbības. Un tas izraisīja sašutumu to iedzīvotāju vidū, kas ilgstoši cīnījušies pret vardarbību.

Apvienoto Nāciju Organizācija izpētījusi, ka kopš  pandēmijas sākuma arī Krievijā ir pieaugusi vardarbība ģimenē, sevišķi pret sievietēm.

“Vardarbība ģimenē ir katastrofāli pieaugusi, un šī vardarbība ir kļuvusi komplicētāka. Ja pirms pandēmijas varmāka sita, tad tagad sit un izvaro. Šī ir katastrofa, Krievijā jau sen mums ir bijusi vardarbības ģimenē epidēmija, un pandēmijas laikā, protams, tā ir strauji augusi,” sacīja juriste, no vardarbības cietušo aizstāve Aļona Popova.

Jaunajā likumu paketē iekļauti vēl vairāki grozījumi, kas nostiprina Putina varu. Viens no tiem piešķir Krievijas regulatoriem pilnvaras pilnībā vai daļēji bloķēt interneta platformas, kas pēc Maskavas domām "diskriminē" valsts medijus.

Runa šajā gadījumā ir par tehnoloģiju uzņēmumiem, kas pēdējā laikā vērsušies pret Krievijas medijiem. Piemēram, “Twitter” tagad vairākus kanālus apzīmē kā Krievijas valsts kontrolētus.

Vēl grozījumi paredz, ka rīkot demonstrācijas varas struktūru ēku tuvumā būs liegts, tāpat arī publicēt jebkādus datus par drošības iestādēs strādājošajiem būs krimināli sodāms. Visticamāk, šie grozījumi seko kā atbildes reakcija opozicionāra Alekseja Navaļņija izmeklēšanai par drošības dienesta aktivitātēm, kas vērstas pret viņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt