ANO tīmekļa vietnē publiskota informācija, ka Putins principā piekrita ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas līdzdalībai civiliedzīvotāju evakuācijā no “Azovstaļ” rūpnīcas Mariupolē. Tagad šo jautājumu apspriedīs ANO Humanitāro lietu biroja un Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Gutērrešs jau iepriekš nācis klajā ar priekšlikumiem drošai civiliedzīvotāju evakuācijai un nepieciešamās humānās palīdzības nogādāšanai Donbasā un Mariupolē, taču to detaļas netiek atklātas.
ANO ģenerālsekretārs preses konferencē arī informēja, ka viņam ir bijusi ļoti atklāta diskusija ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Krievija vēl joprojām uzstāj, ka Ukrainā veic speciālu militāru operāciju, bet ANO skatījumā iebrukums ir Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir pretrunā ar organizācijas statūtiem.
Par atšķirīgām nostājām liecināja arī Gutērreša un Putina sarunu formāts – jau zināmā garā galda abās pusēs.
Mariupolē turpinās sīvas kaujas Krievijas un Ukrainas spēku starpā par rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju. Rūpnīcas teritorijā pagrabos atrodas vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, kā arī Ukrainas karavīri.
"Azovstaļ" teritorija lielā mērā izpostīta un pārvērsta drupās. Aizstāvji cer, ka pilsētu izdosies atbloķēt politiskā vai militārā ceļā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
