Pirms visu balsu saskaitīšanas pirmdien notikušajās Kanādas parlamenta vēlēšanās, prognozes liecina, ka Trudo Liberālā partija ieguvusi 157 no 338 vietām parlamentā. Tas nozīmē, ka liberāļi ir uzvarējuši šajās vēlēšanās. Savukārt Trudo galvenā vēlēšanu sāncenša Endrū Šīra Konservatīvā partija varētu būt ieguvusi 121 vietu parlamentā, kas ir par 26 vietām vairāk nekā vēlēšanās 2015. gadā.
Lai gan nedaudz vairāk balsu atdots par konservatīvajiem, proti, tie ieguvuši 34,4%, bet liberāļi – 33%, tas neatspoguļosies vietu sadalījumā parlamentā, kur nelielu virsroku tomēr gūs Trudo vadītā partija. Tiesa, liberāļi zaudējuši absolūto vairākumu, kura iegūšanai būtu nepieciešamas vēl 13 vietas.
47 gadus veco Trudo ar uzvaru apsveicis gan Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, gan ASV prezidents Donalds Tramps. Pēc pirmajiem rezultātiem, kas vēstīja par premjera partijas uzvaru, Trudo uzrunāja savus vēlētājus, pateicoties tiem par atbalstu:
„No krasta līdz krastam. Kanādieši šonakt noraidīja sašķeltību un negatīvismu. Viņi noraidīja griešanu un taupību, un viņi balsoja par labu progresīvai darba kārtībai un stingrai rīcībai klimata jomā. Es esmu jūs sadzirdējis, mani draugi. Jūs sūtāt mūsu liberāļu komandu atpakaļ pie darba. Jūs to sūtāt atpakaļ uz Otavu ar skaidru mandātu. Mēs panāksim to, ka dzīve kļūs arvien finansiāli pieejamāka. Mēs turpināsim cīnīties ar klimata pārmaiņām, mēs attīrīsim ielas no ieročiem un turpināsim investēt kanādiešos.”
Savukārt Trudo sāncensis Šīrs paudis lielu lepnumu par to, ka konservatīvajiem izdevies palielināt savu pārstāvniecību parlamentā. Viņš atbalstītājiem sacīja, ka valsts ir vēl vairāk sašķelta un ka viņa partija ir parādījusi premjeram to, ka viņa valdība ir iedragāta un tai drīz pienāks gals.
Provizoriskie rezultāti arī liecina, ka „Zaļo” partija savu pārstāvniecību palielinājusi par vienu vietu un tā parlamentā būs pārstāvēta ar trim deputātiem. Tikmēr Kvebekas separātistu partija „Kvebekas bloks” vēlēšanās izcīnījusi 32 vietas, kas ir par 22 vietām vairāk nekā vēlēšanās 2015. gadā. Bet Jaunā demokrātiskā partija ieguvusi 25 vietas. Savukārt Kanādas Tautas partija zaudējusi savu vienīgo mandātu parlamentā.
Tiek prognozēts, ka Trudo vadītā Liberālā partija varētu mēģināt noturēties pie varas tieši ar Jaunās demokrātiskās partijas atbalstu. Paredzams, ka sarunas par alianses vai oficiālas koalīcijas izveidošanu ar vienu vai vairākām mazajām partijām Trudo varētu sākt jau šodien. Mazākuma valdības Kanādā nav nekas ārkārtējs, jo pēdējo 15 gadu laikā tādas ir bijušas trīs. Retums gan ir koalīcijas valdība.
Pirmais pārbaudījums pēc vēlēšanām, kurās piedalījās aptuveni 66% iedzīvotāju, jaunajai valdībai gaidāms nākamo nedēļu laikā. Proti, uzrunā parlamentā valdībai būs jāizklāsta tās prioritātes un jāiztur uzticības balsojums.
Kā uzskata analītiķi, neraugoties uz vairākuma zaudēšanu, Trudo tomēr uzrādījis necerēti labus rezultātus ar visu to, ka priekšvēlēšanu gaisotnē viņa pozīcijas vājināja uzreiz vairāki skandāli, turklāt viņš nav pildījis arī vairākus iepriekš dotos solījumus, tostarp attiecībā uz vēlēšanu reformu un vides politiku.
KONTEKSTS:
Trudo kļuvis par vienu no simboliem mūsdienīgai liberāldemokrātiskai politikai, kurā uzsvars likts uz progresīvismu. Tā ir uz sociālām pārmaiņām mērķtiecīgi virzīta politika ar valsts aktīvu iesaistīšanos sabiedriskās dzīves regulēšanā. Piemēram, Kanādas valdība Trudo vadībā noteikusi oglekļa nodokli par gaisa piesārņošanu, no citām valstīm pieņēmusi lielāko trešo valstu bēgļu skaitu (28 000), palielinājusi valsts izsniegtos pabalstus iedzīvotājiem un legalizējusi marihuānu.
Kanāda pašlaik vada arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Līdzīgi kā lielā kaimiņvalsts ASV, tā bijusi cieša Baltijas valstu transatlantiskā sabiedrotā neatkarīgi no tā, vai iekšpolitikā dominē liberālie vai arī konservatīvie spēki. Pēdējie gan pirms vēlēšanām bija apņēmušies par ceturtdaļu samazināt ārvalstu palīdzības budžetu un mainīt kritērijus, kas varētu ietekmēt Latviju.
