Kanādā vēlē parlamentu. Kā rezultāts ietekmēs Latviju?

21. oktobrī vēlētāji Kanādā dodas pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētu jaunu parlamentu. Galvenais jautājums — vai Džastinam Trudo un viņa vadītajai Liberālajai partijai izdosies pagarināt valdības pilnvaru termiņu par četriem gadiem. Šis jautājums varētu būt svarīgs arī Latvijai, ņemot vērā Kanādas iesaisti drošības misijās Baltijas reģionā. Tāpēc vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Kanādas un Latvijas attiecības drošības jautājumos turpināsies kā līdz šim vai būs novērojama abu valstu attālināšanās gan drošības, gan NATO kontekstā.

ĪSUMĀ:

  • Trudo termiņu sāka spoži, bet viņš vairākas reizes iepīts dažādos skandālos.
  • Vēlēšanu iznākumu lielā mērā izšķirs tas, cik uzticīgs būs Liberālās partijas elektorāts.
  • Svarīga būs citu partiju spēja pārliecināt vēlētājus nebalsot par Liberālo partiju.
  • Konservatīvā partija — galvenais liberāļu konkurents. Abām partijām sola ap 30%.
  • Ārlietu jautājumi šajās vēlēšanās ir palikuši otrajā plānā.
  • Liberāļi apgalvoja, ka turpinās palielināt finansējumu drošībai ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā.
  • Konservatori apņēmušies par ceturtdaļu samazināt ārvalstu palīdzības budžetu un mainīt kritērijus, kas varētu ietekmēt Latviju.

Iepriekšējās vēlēšanas un Trudo valdība

2015. gadā Liberālā partija piedzīvoja iespaidīgu uzvaru vēlēšanās, palielinot savu mandātu skaitu no 36 līdz 184 salīdzinājumā ar 2011. gada vēlēšanām un nomainot gandrīz 10 gadus valdošo Konservatīvās partijas kabinetu. Tas nodrošināja Trudo vadītajai partijai iespēju veidot vairākuma valdību jeb sasniegt vismaz 169 no 338 mandātu robežu. Pēc tik izteiksmīgas uzvaras vēlēšanās Trudo savu Ministru prezidenta pilnvaru termiņu sāka spoži, gūdams ievērojamu atbalstu gan Kanādā, gan arī starptautiskajā arēnā, īpaši liberāļu vidū. Šis atbalsts vēl vairāk nostiprinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanas pie varas.

Trudo nācās vairākas reizes savu pilnvaru laikā tikt ievītam dažādos skandālos, kas noplacināja viņa popularitāti Kanādas vēlētāju acīs. No tiem var minēt politiskā spiediena izdarīšanu SNC-Lavalin skandālā, neveiksmīgo Indijas vizīti, ceļojumu uz Aga Khāna privāto salu, starpkalnu naftas cauruļvada izbūvi un neveiklo ‘melnās sejas’ skandālu. Tomēr Trudo ir pildījis lielāko daļu jeb 140 no 230 priekšvēlēšanu solījumiem (blogs Trudeau meter).

Kā galvenos paveiktos darbus no Trudo solītā var minēt marihuānas legalizāciju, vairāk bēgļu uzņemšanu, dzimumu līdztiesības reformas, kā arī palielinātu Kanādas fokusu cīņā ar klimata pārmaiņām.

Tik un tā šie paveiktie darbi vairumā vēlētāju neraisa pietiekamu uzticību, un Trudo tiek pārmesta vēlēšanu sistēmas nesakārtošana, pārmērīgie budžeta deficīti, nespēja risināt pamatiedzīvotāju problēmu jautājumus un virkne citu solījumu neizpilde. 

Tātad vēlēšanu iznākumu lielā mērā izšķirs tas, cik uzticīgs būs Liberālās partijas elektorāts. Tāpat noteicoša būs citu partiju spēja pārliecināt vēlētājus nebalsot par Liberālo partiju, īpaši kad ir pieejamas tādas alternatīvas kā progresīvākā Jaunā demokrātiskā partija, uz klimata pārmaiņu risināšanu vairāk orientēta Zaļā partija, kā arī vilinošais Konservatīvās partijas piedāvājums risināt vienkāršo ļaužu problēmas vietējā mērogā. Tā kā Kanādai kopumā ir raksturīgs reģionālisms atbalstā konkrētām partijām, tieši katras partijas panākumi atsevišķās provincēs būs noteicoši. Šobrīd tādās izšķirošās provincēs kā Ontario un Britu Kolumbijā nevienai partijai nav novērojams izteikts atbalsts.

Liberālās partijas pretinieki

Neskatoties uz Trudo kļūdām, zināmā mērā liberāļi tik un tā ir uzskatāmi par favorītiem, jo tās galvenie konkurenti Konservatīvā partija ar jauno vadītāju Endrū Šīru priekšgalā arī nav pārliecinoši favorīti. Lai arī konservatīvie savu priekšvēlēšanu kampaņu balsta uz asu Trudo kritiku un norāda uz viņa šķietamu liekulību, piemēram, solot cīņu ar klimata pārmaiņām, bet izbūvējot jaunu naftas cauruļvadu, tik un tā aptaujas Konservatīvajai partijai nedod izteiktu priekšroku. Kopumā abām partijām prognozē ap 30 procentiem balsu, kas tik un tā, visticamāk, būtu krietni vairāk nekā pārējām partijām.

Vēl par svarīgu spēlētāju šajās velēšanās var minēt Jauno demokrātisko partiju ar tās līderi Džagmītu Singu priekšgalā. Lielākā daļa no šīs partijas iegūtajām balsīm, visticamāk, būs vīlušies Liberālās partijas vēlētāji šo abu partiju ideoloģisko nostādņu sakritības dēļ. Tomēr šī partija ir noskaņojusies virknē jautājumu virzīties tālāk pa kreisi no centra nekā Liberālā partija un ieviest progresīvākās idejas.

Jaunās demokrātiskās partijas galvenie mērķi ir palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli, bagātības nodokli, federālo atbalstu virknē labklājības programmu (kā universāli apmaksāti medikamenti un zobārstniecības pakalpojumi), pieejamu mājokļu izbūvi un samazināt subsīdijas fosilajam kurināmajam. Partijai kopumā paredz pārsteidzoši labus rezultātus, ap 20 procentiem, visticamāk, nodrošinot trešo vietu vēlēšanās. 

Vēl bez šīm iepriekšminētajām trīs partijām var minēt Elizabetes Mejas vadīto Zaļo partiju, kuras priekšvēlēšanu kampaņā pārliecinoši vislielākais uzsvars ir cīņa ar klimata pārmaiņām, piemēram, neveidojot nevienu jaunu neatjaunojamo enerģijas resursu ieguves platformu. Tāpat arī cīņā iesaistīsies Īva-Fransuā Blanšē vadītais Kvebekas bloks (BQ), kas piesaka kandidātus tikai Kvebekā un visu priekšvēlēšanu programmu balsta uz "vispirms Kvebeka" politiku. Kopumā gan Zaļajai partijai, gan Kvebekas blokam paredz zem 10% vēlētāju atbalsta.

Partiju nostājas ārlietās 

Lai arī vēlēšanu iznākums priekšlaicīgi nav paredzams, ir skaidrs - lai iegūtu tik nepieciešamo vēlētāju atbalstu, ārlietu jautājumi šajās vēlēšanās ir palikuši tālu otrajā plānā. 

Arī pats Trudo, kurš pirms 2015. gada vēlēšanām un pēc savas ievēlēšanas nereti minēja Kanādas starptautisko aktivitāti, šajās vēlēšanās ārlietas nav izmantojis savā taktikā. Uz to arī norāda viņa atteikums piedalīties debatēs par starptautiskajiem jautājumiem. Kopumā pēc Trudo ievēlēšanas Kanādas starptautiskā loma diezgan maz ir mainījusies, ja nu vienīgi ir pieaugusi tās līdera atpazīstamība starptautiskā līmenī.

Kanāda līdz šim ir turpinājusi diezgan konsekventu iesaisti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera uzturēšanas un NATO misijās Tuvajos Austrumos un citur. Tā arī ir nosūtījusi karavīrus uz Latviju saistībā ar 2014. gada Krimas aneksiju operācijas "Reassurance" ietvaros, kurai gan ir paredzēts noslēgties 2020. gadā. Tāpat Kanāda līdz šim arī ir apņēmusies Rīgā būvēt jaunu armijas štābu.

Tomēr Trudo kabinets ir saņēmis arī OECD aizrādījumu par ārvalstu budžeta nepietiekamu palielinājumu tikai līdz 0,26 procentpunktiem no nacionālā kopienākuma, kas ir zem OECD vidējā līmeņa - 0,32 procentpunktiem. Lai gan Liberālā partija ir minējusi, ka turpinās palielināt finansējumu ārvalstu palīdzībai un drošībai, tiecoties uz 2% apmēru no iekšzemes kopprodukta pēc NATO kritērijiem, taču, redzot līdzšinējas valdības iekrāto budžeta deficītu, tas var noteikti mainīties.

Tomēr varētu būt, ka Kanādas līdzšinējais ārlietu kurss mainītos, ja pie varas nonāktu Konservatīvā partija.

Lai palīdzētu izpildīt vēlētājiem dotos solījumus vietējā mērogā, viņi ir apņēmušies par ceturtdaļu samazināt ārvalstu palīdzības budžetu un selektīvāk pieiet kritērijiem, kā valstis varētu saņemt Kanādas finansējumu. Viens no šiem kritērijiem būtu primāri palīdzēt valstīm ar zemiem tautas attīstības indeksiem, kas, visticamāk, izslēgtu tādu valsti kā Latvija no sadarbības iespējām. Lai arī Konservatīvā partija nav daudz runājusi par Kanādas starptautisko drošības misiju lomu un plāniem saistībā ar starptautiskajām institūcijām, to skaitā NATO, kas būtu aktuāli Latvijas gadījumā, ārvalstu palīdzības finansējuma samazinājums var skart Kanādas iesaisti starptautisko jautājumu risināšanā.

No pārējām partijām vienīgi Jaunā demokrātiskā partija ir kaut cik uzsvērusi ārlietas savā programmā. Tā savukārt vēlas vēl vairāk palielināt Kanādas iesaisti starptautiskajos saasinājumos, nekā to ir darījuši liberāļi, palielinot ārvalstu palīdzības budžetu līdz 0,7 procentpunktiem no nacionālā kopienākuma un fokusējoties uz starptautisku veselības un dzimumu līdztiesības programmu veicināšanu. Sagaidāms, ka šīs partijas vadītā kabineta rezultātā Kanādas iesaiste ārlietās nemazinātos. Pārējās partijas ārlietu prioritātes savās priekšvēlēšanu programmās nemin. 

Pēc priekšvēlēšanu retorikas un partiju prioritātēm ir skaidrs, ka Kanādas nostāja, visticamāk, būs vispirms risināt iekšēja mēroga problēmas un saspīlējumus. Ja piepildās Konservatīvās partijas uzvara vēlēšanās, var nedaudz mazināties Kanādas starptautiskā loma samazinātā finansējuma dēļ. Tomēr Latvijas gadījumā, visticamāk, ir sagaidāms, ka šīs vēlēšanas nenesīs nekādas būtiskas izmaiņas saistībā ar Kanādas militāro vienību klātbūtni un drošības misijām, jo arī pēdējā konservatīvā Kanādas valdība Stīvena Hārpera vadībā bija sabiedrotā Latvijai.

Tomēr starptautiskā politika ir un būs mainīga un neprognozējama. Noteikti militārie, ekonomiskie un politiskie saspīlējumi, kā "Brexit" un līdzšinēja neprognozējamā ASV ārlietu kursa turpinājums Donalda Trampa pārvēlēšanas gadījumā, var novest pie izmaiņām līdzšinējā pasaules kārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti