Protestēt Krievijā kļuvis dārgāk – soda biežāk un bargāk

Pēdējo piecu gadu laikā vidējā soda apmērs par dažādiem mītiņos pieļautajiem pārkāpumiem Krievijas pieaudzis gandrīz 19 reizes – līdz pat 45% no Krievijas iedzīvotāju vidējiem mēneša ienākumiem, bet protestētāju aktivitāte, spriežot pēc tiesu statistikas, kopš pagājušā gada sākusi augt, ziņoja raidsabiedrības BBC krievu dienests.  

Krievijas iedzīvotāj, kas piedalās dažādās protesta akcijās, riskē ar aizturēšanu, arestu un pat krimināllietām. Turklāt protestēt Krievijā  kļuvis dārgāk arī naudas izteiksmē un izvairīties no soda iespējams aizvien retāk, par to liecina Krievijas Augstākās tiesas statistika, norāda BBC.  

No 2011. līdz 2016. gadam vidējais soda apmērs, ko tiesa noteica par “mītiņu, demonstrāciju, gājienu vai piketu rīkošanas kārtības pārkāpumiem”, pieaudzis no 4% līdz 45% no vidējiem iedzīvotāju ienākumiem.  

2011.gadā vidējais sods bija 740 rubļi (aptuveni 11 eiro), bet pērn tas bija 13 923 rubļi (aptuveni 206 eiro). Savukārt vidējie mēneša ienākumi šajā laika posmā pieauguši no 20 780 rubļiem (308 eiro) līdz 29 210 rubļiem (456 eiro).  

Šogad pirmajā pusgadā vidējais soda apmērs gan nedaudz samazinājās, taču pēc tiesību aizstāvju grupas “Agora” pārstāvja, jurista Alekseja Gluhova sacītā - tā varētu būt īslaicīga parādība. 

Par katru nākamo pārkāpumu sods kļūst aizvien bargāks, un pārkāpējus var sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. BBC norāda, ka līdz šim par atkārtotajiem pārkāpumiem  notiesāts tikai aktīvists Iļdars Dadins, kuram piesprieda trīs gadus cietumā, bet vēlāk spriedumu atcēla un viņu atbrīvoja.  

BBC norāda, ka pēdējo aptuveni 10 gadu laikā Krievijas tiesa izskatīja vidēji desmit lietas par pārkāpumiem mītiņos katru dienu (ieskaitot brīvdienas un svētku dienas).  

Vidēji pieciem pārkāpējiem piesprieda administratīvo arestu, sodu vai piespiedu darbu. 

Vairāk šādu lietu bija 2011. un 2012.gadā, kad notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas un notika plaši protesti pret iespējām vēlēšanu rezultātus falsificēt.  

Pēc tam šo lietu skaits strauji saruka, bet kopējā aktivitāte atkal pieaugusi 2016.gadā, un tiesu attieksme pret pārkāpējiem kļuvusi  bargāka.  2017.gadā par pārkāpumiem mītiņos sodi bija vidēji 1,5 reizes biežāk nekā pērn.  

“2016.gadā bija vērojams neliels pieaugums “sadzīves protestu” dēļ, un bija Valsts domes vēlēšanas, kurās piedalījās opozīcijas partija “Parnas”, kas rīkoja mītiņus. Tāpat 2016.gadā ir grozīts likums, pieprasot, ka arī individuālajiem piketētājiem jāpaziņo par piketa rīkošanu, un daudzi kļuva par pārkāpējiem tādēļ,” skaidroja Gluhovs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti