Pēc pirmdien notikušajām sadursmēm Ukrainas parlamenta priekšā, kurās dzīvību zaudēja viens un ievainojumus guva vairāk nekā 100 milicijas un Nacionālās gvardes karavīri, Ukrainas prezidents Petro Porošenko nāca klajā ar uzrunu tautai. Tajā viņš komentēja gan notikušo Kijevas centrā, gan arī parlamenta apstiprinātās izmaiņas konstitūcijā, kas faktiski arī bija nemieru cēlonis.
Vardarbīgos protestus Porošenko nosaucis par vēršanos pret Ukrainu, tās prezidentu un tās sabiedrotajiem: „Tā bija antiukrainiska akcija, par kuru būs jāuzņemas atbildība visiem tās organizatoriem bez izņēmuma, arī politiskajiem spēkiem. Man ir žēl, ka daļa no koalīcijas deputātiem ir uzbrukuši prezidentam un izvērsuši kampaņu pret Ukrainas tuvākajiem sabiedrotajiem – ASV, Vāciju, Franciju un Eiropas Savienību – tā vietā, lai savu enerģiju vērstu pret ārējo ienaidnieku. Es neapgalvoju, ka viņi ir Maskavas aģenti. Taču kāds tā vietā, lai ieņemtu atbildīgu pozīciju, ir nostājies skaistā, bet ciniskā un valstij bīstamā pozīcijā. Kāds ir rīkojies nevis kā valsts darbinieks, bet gan kā egoistisks politikānis, kas neredz tālāk par 25.oktobri, kad notiks vietējās varas vēlēšanas.”
Petro Porošenko dusmas galvenokārt vērstas pret nacionālistiskās partijas „Brīvība” aktīvistiem un līderiem, kuri pieņemtās izmaiņas konstitūcijā uzskata par īpašā statusa piešķiršanu pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas republikām.
Prezidents gan šādas apsūdzības ir noraidījis, paziņojot, ka konstitūcijas izmaiņu neapstiprināšana iedragās valsts reputāciju, mazinās starptautiskās koalīcijas atbalstu Ukrainai un vājinās sankcijas, kas pašlaik spēcīgi sit pa agresoru. „Ukraina šodien apstiprināja savu uzticamā partnera reputāciju. Pastiprināja valsts tēlu un izpildīja sev uzliktās starptautiskās saistības. Arī tās, ko paredz Minskas vienošanās. Ja tagad Maskava neattapsies, jau rudenī pret to tiks pagarinātas personīgās sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par Krimas aneksiju un Donbasa okupāciju, bet nākamā gada sākumā sekos arī sektorālās ekonomiskās sankcijas,” sacīja Porošenko.
Arī vairāki politiskie analītiķi norāda - lai arī izmaiņas konstitūcijā, visticamāk, vēl raisīs gana daudz asu diskusiju, kārtis pašlaik tomēr ir Kijevas rokās. Veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi, bet Ukraina būs pildījusi savu daļu no Minskas vienošanos nosacījumiem un tagad atliks gaidīt vien atbildes reakciju no pašpasludināto republiku pārstāvjiem un Krievijas.
Taču uz pozitīvu iznākumu, visticamāk, cerēt ir pāragri, jo gan Luhanskas, gan Doņeckas tautas republiku līderi jau paziņojuši, ka ar viņiem šādas izmaiņas nav apspriestas, tāpēc tās nevar tikt pieņemtas.
Interneta izdevums gazeta.ru, atsaucoties uz Kremļa avotiem, arī ziņo, ka pēc 18.oktobrī un 1.novembrī plānotajām vēlēšanām abos apgabalos varētu notikt arī referendums par pievienošanos Krievijas Federācijai.
Tas gan varētu būt tikai kā līdzeklis vēl lielāka spiediena izdarīšanai uz Kijevu, jo Maskavai šāds tautas balsojums nekādas juridiskas saistības neuzliktu. Pašās pašpasludinātajās republikās gan referendumu sarīkošanas ideju sauc par pāragru.
