Pasaules panorāma

Jaunnedēļ pieņems sankcijas pret Baltkrieviju, cietīs arī Lietuva

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Polijas ārlietu ministrs: patvērums nav ilgtermiņa risinājums baltkrieviem

Polijas ārlietu ministrs: Krievija ir bīstams pretinieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau nesen vizītes laikā Latvijā intervijā LTV atzina, ka attiecības ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem Polijas ārpolitikā. Toties attiecības ar Baltijas valstīm ir ļoti labas, jo mums ir kopīgas intereses un līdzīga ģeopolitiskā situācija.

Krievijas draudi

“Krievija pamatoti tiek uzskatīta par galveno draudu NATO aliansei, jo tā ir gatava lietot militāro spēku, lai īstenotu savus politiskos mērķus. Šeit pietiek atsaukties uz Baltkrievijas, Ukrainas gadījumu. Tās ir valstis, kuru teritorijām atņemta to suverenitāte, nesot lielas ciešanas vienkāršajiem iedzīvotājiem. Ukrainā pēc 2014. gada risinās īsts karš.

Ņemot vērā visus šos faktus un paturot prātā kiberuzbrukumus, ko Krievija īsteno pret rietumvalstīm, man ar lielu nožēlu jāsaka, ka mums ir visas tiesības atzīt Krieviju par bīstamu pretinieku, kas neievēro starptautisko likumu pamatprincipus,” secina Rau.

Polija un ASV ir ciešas sabiedrotās, partneres NATO aliansē, bet ik pa laikam starp Varšavu un Vašingtonu notiek apmainīšanās ar kritiskiem vārdiem. Polijas premjers kritizējis ASV prezidentu Džo Baidenu par viņa zaļo politiku un ekonomikas idejām, savukārt bijušais prezidents Baraks Obama, tuvs Baidena sabiedrotais, veltījis skarbus vārdus Polijas varai, nosaucot to par autoritāru.

"Nord Stream 2" kaitēs Ukrainai

“Pirmkārt, ASV ir mūsu spēcīgais un svarīgākais sabiedrotais. Tas ir tāpēc, ka mums ir kopīgas drošības intereses. Kā NATO partneres mēs sadarbojamies ļoti cieši. Bet tas nenozīmē, ka mums jāpiekrīt pilnīgi visam, ko dara ASV valdība, lai īstenotu savu ārpolitiku,” norāda Rau.

“Mēs esam ļoti vīlušies, un patiesībā ļoti kritiski pret Baidena administrācijas lēmumu atcelt sankcijas Rietumu, īpaši Vācijas un Austrijas, kompānijām, kas iesaistījušās gāzes vada “Nord Stream 2” būvēšanā.

Mēs ļoti reāli skatāmies uz šo investīciju sekām. Vienmēr esam uzsvēruši, ka šis projekts šķeļ Eiropu, Eiropas Savienību, NATO dalībvalstis, tas kalpo vienīgi Vācijas ekonomiskajām un Krievijas politiskajām interesēm uz Ukrainas un Polijas interešu rēķina,” secina Rau.

“Mēs paredzam, ka Ukraina pēc tam, kad šīs projekts būs pabeigts, kļūs vēl ievainojamāka. Putins ir teicis – kad “Nord Stream 2” projekts būs pabeigts, Ukrainai būs jāprot uzvesties. Tam visam var sekot drošības destabilizācija mūsu reģionā.”

"Solidaritātes" pieredze

Arvien sliktākas ziņas pienāk arī no Baltkrievijas. “Man nākas atzīt, ka tur notiekošais pagaidām rādās ļoti drūmās krāsās, un ar Baltkrieviju mēs esam pamatīgā strupceļā. Plašās demonstrācijas ir pagātnē, daudzi politiskie un sociālie aktīvisti ir aizturēti un arestēti. Ir ļoti grūti cerēt uz lielu aktivitāšu atjaunošanos,” spriež Polijas ārlietu ministrs.

“No otras puses, mēs saprotam, ka cilvēki, kuri bija ielās, lai cīnītos par demokrātisku Baltkrieviju, par valdību, kas ievērotu cilvēktiesības, nemainīs savas domas un nepadosies. Tas, ko mēs tagad pieredzam, ir tikai īslaicīga pauze protestos.

Es to saku, jo manas paaudzes cilvēki Polijā atsaucas uz mūsu pieredzi pirms 40 gadiem, kad mēs izveidojām kustību “Solidaritāte”. Autoritārie vadītāji to vismaz pāris gadus apspieda, taču tā nepazuda, jo mūsu vērtības un pārliecība nemainījās, un es pieņemu, ka tieši tāpat būs arī Baltkrievijā.”

Rau norāda, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir pilnīgi izolēts, viņu atbalsta tikai Krievija. “Viņam kļūstot vājākam, Krievija izmanto šo situāciju, cenšoties lēnām, bet ļoti mērķtiecīgi inkorporēt Baltkrievijas valstiskuma elementus, nerunājot nemaz par ekonomiku.”

Tas ir brīvības jautājums

“Mums ar baltkrievu sabiedrību ir vienotas vērtības. Baltkrieviem, kuriem bija jāpamet valsts savu aktivitāšu dēļ, mēs piedāvājam politisko patvērumu, izmitinām viņus un cenšamies radīt tādus apstākļus, lai viņi varētu turpināt savas sabiedriskās, profesionālās, zinātnes aktivitātes, piedāvājam stipendijas izglītības programmās. Taču tas nevar būt pastāvīgs risinājums Baltkrievijas problēmām, kas ir tik milzīgas, daudzdimensiālas un plaša mēroga.

Tas, kas ir ļoti būtiski, ir Eiropas Savienības dalībvalstu pūliņi un palīdzība. Maija nogalē Eiropas Komisija beidzot nāca klajā ar trīs miljardu eiro vērtu ekonomikas plānu Baltkrievijai, kas tai pienāksies brīdī, kad Baltkrievija nostāsies uz demokrātijas ceļa. Un es esmu lepns, ka tā bija Polijas iniciatīva un ka citu valstu premjerministri to atbalstīja.

Taču šis nav tikai naudas jautājums. Tas ir brīvības jautājums, kas visvairāk ir nepieciešama, lai mainītu notiekošo Baltkrievijā.”

Vaicāts, kuras valstis ir tuvākās Polijas sabiedrotās, Rau izceļ tieši Baltijas valstis. “Katrā valstī un ikvienā situācijā svarīgākā ir drošība. Ja vaicā, kurš vislabāk mūs saprot, izprot Polijas drošības intereses, esmu pārliecināts, ka tās pilnīgi noteikti ir Baltijas valstis.

Mums ir līdzīga vēsturiskā pieredze, mums ir vienāda ģeopolitiskā situācija, mēs redzam, ka potenciālās briesmas nāk no vienas puses – no Krievijas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti