Sadaļas Sadaļas

ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» operatoru

ASV valdība nolēmusi atcelt sankcijas pret gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” operatoru, pamatojot to ar nacionālajām interesēm. Cauruļvads, pa kuru Krievija piegādātu dabasgāzi Vācijai, ir radījis nopietnas domstarpības starp Vāciju un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī ASV. Vašingtona līdz šim vairākkārt brīdināja, ka noteiks sankcijas pret “Nord Stream 2”.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vēstulē Kongresam paziņojis, ka sākotnējo sankciju atcelšana Šveicē bāzētajam Vācijas uzņēmumam un tā vadītājam ir ASV nacionālajās interesēs.

Vienlaikus Baidena administrācija noteikusi sankcijas četriem Krievijas uzņēmumiem un četriem kuģiem, kas iesaistīti projektā.

Spēkā paliek arī Vašingtonas agrāk noteiktie ierobežojumi citām gāzes vada būvniecībā iesaistītajām organizācijām.

Cauruļvads, kas šķeļ Eiropu

ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» operatoruUldis Ķezberis

Kopš stāšanās amatā janvārī ASV prezidents Džo Baidens ir izcēlies ar asu retoriku pret Krieviju. Cita starpā viņa administrācijas amatpersonas ir publiski kritizējušas Krievijas gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecību Baltijas jūrā, neizslēdzot arī sankciju ieviešanu pret projektu.

Piemēram, ASV valsts sekretārs Blinkens martā paziņoja, ka “Nord Stream 2” ir “slikta ideja”, jo palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas, kas cauruļvadu varot izmantot kā savas ietekmes instrumentu.

“Cauruļvads šķeļ Eiropu, tas pakļauj Ukrainu un Centrāleiropas valstis Krievijas manipulācijām un ietekmēšanai. Tas ir pretrunā ar pašas Eiropas pasludinātajiem enerģētiskās drošības mērķiem,” toreiz sacīja ASV valsts sekretārs.

Krievijas ģeopolitiskais projekts

Taču trešdien Blinkena vadītais ASV Valsts departaments paziņoja par nodomu atcelt sankcijas pret Šveicē reģistrēto uzņēmumu “Nord Stream 2 AG”, kas ir atbildīgs par cauruļvada būvniecību, un tā izpilddirektoru, Vācijas pilsoni Matiasu Varningu, kuram ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Departamenta ziņojumā ASV Kongresam teikts, ka sankcijas pret uzņēmumu un tā vadītāju varētu “negatīvi ietekmēt ASV attiecības ar Vāciju, ES un citiem sabiedrotajiem un partneriem Eiropā”.

Baltā nama pārstāvji arī uzsver, ka administrācijas attieksme pret gāzesvadu nav mainījusies. Tas esot slikts darījums un Krievijas ģeopolitisks projekts, kas apdraud Eiropas enerģētisko drošību.

Vēlas uzlabot attiecības ar Vāciju

ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Bobs Menendess no Baidena pārstāvētās Demokrātu partijas iebilda pret sankciju atcelšanu “Nord Stream 2 AG” un aicināja Balto namu mainīt savu lēmumu.

Senāta Ārlietu komitejas pārstāvis Džims Rišs norādījis, ka lēmums esot “dāvana Putinam” un tikai vājinās ASV pozīcijas, plānojot ASV un Krievijas prezidentu tikšanos.

Savukārt Senāta deputāte demokrāte Džīna Šeihīna paziņoja, ka “Nord Stream 2” būvniecības pabeigšana radīs draudus ASV drošības interesēm un reģiona partneru stabilitātei.

Tikmēr politikas eksperti norāda, ka lēmums par sankciju atcelšanu liecina par Vašingtonas vēlmi uzlabot attiecības ar Berlīni.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss šo jautājumu otrdien tālruņa sarunā apsprieda ar Blinkenu un atzinīgi novērtējis lēmumu.

“Mēs to vērtējam kā konstruktīvu soli, ko tuvākajā laikā priecāsimies apspriest ar mūsu partneriem Vašingtonā,” sacīja Māss un piebilda, ka “Nord Stream 2” ir vienīgais jautājums, par kuru Vācijai un ASV esot fundamentāli atšķirīgs viedoklis.

Latvija iestājas pret "Nord Stream 2" būvniecību

Arī Krievijā Baltā nama lēmums atcelt sankcijas pret “Nord Stream 2” pārraugošo uzņēmumu uztverts pozitīvi.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sacīja, ka tas “signalizējot par normalitātes atgriešanos ASV politikā,” vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka Latvijas pozīcijā attiecībā pret “Nord Stream 2” nav mainījusies. Tas joprojām netiek uztverts kā labvēlīgs projekts.

Rinkēvičs sacīja, ka turpinās iestāties pret “Nord Stream 2” būvniecību, to paužot arī divpusējās sarunās ar ASV.

KONTEKSTS:

"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Pašlaik ir pabeigti aptuveni 95% gāzes cauruļvada būvniecības darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt