Pusdiena

Tramps var saskarties ar vairākām jaunām izmeklēšanām

Pusdiena

Pusdiena 13.11.2018

Pirmā pasaules kara beigu gadadienā pasaules politiķi brīdina par šķelšanos

Pirmā pasaules kara beigu gadadienā pasaules politiķi brīdina par šķelšanos un konfliktu draudiem

Pieminot Pirmā pasaules kara noslēguma simtgadi, politiķi brīdināja nepieļaut vēsturiskās kļūdas. Kā vienu no galvenajām problēmām izcēla nesaskaņas un spēcīgu viedokļu šķelšanos gan valstu starpā, gan starptautiskajās organizācijās. Tikmēr Eiropas Savienībā arvien lielākas bažas rada populisma pieaugums un gaidāmā Lielbritānijas atšķelšanās.

Pirmā pasaules kara atceres laiks mudināja politiķus salīdzināt šodienas situāciju ar laiku pirms simt gadiem. Tas arī vēlreiz liek padomāt, cik liela nozīme ir tam, ka ir izveidota Eiropas Savienība, ka ir starptautiskas organizācijas, kurās sanākt kopā un problēmas izrunāt nevis ķerties pie ieročiem.

„Institūcijas ir viegli izjaukt, taču ļoti grūti tās ir atkal atjaunot,” tā 70 pasaules līderu priekšā Parīzes miera konferencē sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa brīdināja, ka pasaule arvien ieslīgt savrupībā un pieļauj, ka notiek konflikti. Viņa atzina – nezina, vai gadījumā, ja šodien būtu jāpieņem pirms 70 gadiem apstiprinātā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, vai pasaulei tas izdotos.

Savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs izteicās, ka šobrīd lielākais drauds pasaulei ir šķelšanās, arī organizāciju iekšienē. Viņš minēja ANO Drošības padomi, kurā ir ārkārtīgi lielas grūtības pieņemt lēmumus konfliktu gadījumos, piemēram, Sīrijā, jo kāda valsts allaž bloķē kādu jautājumu.

Vienlaikus gan politiķi, gan eksperti atzina, ka šodienas situāciju nevar salīdzināt ar laiku pirms simts gadiem. Pašlaik, lai arī ar nepilnībām, taču ir starptautiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, NATO, Eiropas Savienība, kurās valstis runā, tiekas un problēmas atrisina mierīgā ceļā.

Svinīgajā uzrunā Parīzē Francijas prezidents Emanuels Makrons pieminēja Eiropā augošo populismu un nacionālismu, norādot, ka tas ir drauds. Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas nākamā gada maijā, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo pašlaik šī tendence ir vērojama ļoti daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un var gadīties, ka ievēl tādu Eiropas Parlamentu, kurā puse no deputātiem ir pret Eiropas Savienību. Tā ir satraucoša tendence, no kuras lieli secinājumi ir jāizdara tradicionālajām partijām.

Kritiķi gan saskatīja, ka Makrons ir izmantojis tribīni, lai izvērstu kampaņu pret savu konkurenti - eiroskeptisko, galēji labējo Marinu Lepēnu laikā, kad paša popularitāte krītas.

Taču līdzīgi Makronam valsts svētku svinību dienā Polijā sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, norādot, ka šobrīd Eiropā ļoti skaidri redz, kā nostiprinās par Lielbritānijas atšķelšanos no Eiropas Savienības, Donalda Trampa populistisko politiku un ar Kremļa autoritārajā idejām flirtējoši spēki, kuru kopējā ideja ir pārliecināt, ka Eiropas Savienība nav vajadzīga.

Tusks veltīja arī skarbus vārdus bijušajam Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam, kura laikā notika referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības, sakot, ka viņš varbūt savā prātā domā, ka ir izdarījis visu, lai saglabātu Karalisti Eiropas Savienībā, bet patiesībā ir noticis pretējais. Donalds Tusks arī neizslēdza, ka var gadīties – maijā ievēlēs tādu Eiropas Parlamentu,  kurā puse no deputātiem būs  pret Eiropas Savienību noskaņoti cilvēki, eiroskeptiķi, Trampa vai Putina politikai simpatizējoši populisti. Un tas nešaubīgi ietekmēšot Eiropas Savienības nākotni – Eiropas Komisijas izveidošanu un Eiropas vadošo kodolu kopumā.

Patlaban vistiešākais nopietnais pārbaudījums Eiropas Savienībai ir „Brexit”, un šonedēļ premjerministre Terēza Meja cer iesniegt savai valdībai vēl smalkāk izstrādātu sarunu plānu ar Eiropas Savienību. Neizbēgami tuvojas brīdis, kad sarunām ir jābūt noslēgtām. Process notiek par spīti dažādu sabiedrības grupu aicinājumam sarīkot atkārtotu referendumu. Uz to arī ir aicinājis Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kļūdams par pirmo lielas valsts līderi, kas izsakās šādi. Pirms viņa atkārtotu balsojumu ieteica arī Maltas un Čehijas premjeri.

Nedēļas nogalē Londonā „Brexit” pretinieki bija izvietojuši satīriskus plakātus, kuros cildināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas specdienestu ieguldījums "Brexit, norādot, ka šis process nav tikai un vienīgi Lielbritānijas un Eiropas Savienības lieta, bet ka tajā ir ieinteresēts un līdzi seko daudz plašāks spēlētāju loks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti