Pasaules panorāma

Somijā sasparojas eiroskeptiķi

Pasaules panorāma

Kurts Volkers: Ukraina ir saliedēta prasībās valdībai

Vai Vācijas atbildēs Francijai?

Pētniece: Krampas-Karrenbaueres atbilde Makronam nav uztverama kā visas Vācijas «nē»

“”Nē kundze” jeb “Madame Non”.  Šādu iesauku Francijā iemantojusi Annagrēta Krampa-Karrenbauere, Angelas Merkeles pēctece Vācijas Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāja amatā. Iemesls ir viņas atturīgā reakcija uz Francijas prezidenta Eiropas reformu idejām. Daudzām Emanuela Makrona ierosmēm viņa pateikusi “nē”. "Cirac" institūta pētniece gan norādījusi, ka Krampas-Karrenbaueres atbilde nav uztverama kā visas Vācijas atbilde.

Pēc tam, kad, ievadot Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņu, ar vērienīgiem priekšlikumiem Eiropas Savienības reformēšanai klajā bija nācis Francijas prezidents Emanuels Makrons, savu atbildes rakstu publicēja arī Annagrēta Krampa-Karrenbauere.  Lai gan abu politiķu uzskati lielā mērā sakrīt gan drošības, gan migrācijas politikā, vairākus no Makrona piedāvājumiem Krampa-Karrenbauere noraidīja. Vēl citus, kā ierosmes par vairāku jaunu Eiropas iestāžu dibināšanu, atstāja neatbildētus. Kamēr Francijas prezidentam kritiķi pārmet utopismu, Vācijas kristīgo demokrātu līdere no opozīcijas saņēmusi nosodījumu par gluži pretējo: par vīzijas trūkumu un pārmērīgu koncentrēšanos uz detaļām.

“Annagrēta Krampa-Karrenbauere piedāvā vienotu banku tirgu. Taču tas jau sen pastāv. Mums ir pat Eiropas banku savienība.

Viņa pieprasa stiprināt “Frontex”, bet atbilstošs regulējums nupat jau ir izstrādāts. Viņa saka, ka Eiropas Savienības ierēdņiem jāmaksā ienākumu nodoklis, bet to viņi jau sen maksā. Citiem vārdiem, šis teksts daudzos aspektos ir novecojis,” sacīja Brīvo demokrātu partijas parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Grāfs Lamsdorfs.

Neskaidrs ir arī Krampas-Karrenbaueres statuss, kādā viņa atbildējusi Makronam. Lai gan ir liela varbūtība, ka Krampa-Karrenbauerei kā lielākās politiskās partijas vadītāja kļūs par Merkeles pēcteci arī kanclera amatā, pagaidām Vāciju pārstāv tās pašreizējā valdība.
 
“Uzskatu, ka ir ļoti labi, ka Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāja Annagrēta Krampa-Karrenbauere pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlreiz ir iezīmējusi kristīgo demokrātu pozīciju,” norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas-Francijas attiecību pētniece institūtā "Cirac" Izabelle Buržuā norādījusi, ka Makrona teksts nebija adresēts Vācijas vadībai, bet gan bija atklāta vēstule visiem Eiropas pilsoņiem. Viņasprāt, reakcijas bijušas tādas, it kā būtu runa par Vācijas vadītājam sūtītu vēstuli, taču tā tas nebija.

“Makrons raksta par jaunu sākumu Eiropai. Savukārt Annegrēta Krampa-Karrenbauere runā par Eiropas pavēršanu pareizajā virzienā. Tā ir fundamentāla atšķirība. Francija vēlas “visu sākt no jauna”, pārveidot Eiropu pēc saviem priekšstatiem. Tā ir tipiska Francijas pieeja, kas atspoguļojās arī Makrona runā Sorbonnā 2017. gada rudenī. Turpretī vācieši atbild: pagaidiet mirklīti, vīzija jau mums sakrīt. Bet mēs no pieredzes zinām, ka Eiropa tā nefunkcionē. Nevis vispirms tiek radīta ideja, un tad mēs mēģināsim to iedzīvināt, bet gan: mēs jau esam daudz sasnieguši, un tagad maziem soļiem iesim tālāk.

Francijai Eiropa ir valstiska vīzija, savukārt Vācijai Eiropa ir process,” skaidroja Buržuā.

Tikmēr, tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, arvien asākas kļūst domstarpības Vācijas koalīcijas iekšienē. Iemesls ir strīds par sociālās labklājības valsts reformu, tostarp minimālās pensijas ieviešanu. To nesen likusi priekšā Vācijas Sociāldemokrātiskā partija, bet noraida kristīgie demokrāti.

“Mēs federālajā līmenī darām to, kas no mums, sociāldemokrātiem, tiek sagaidīts. Un kas nāk no “melnajiem”, kristīgajiem demokrātiem? Vai varat nosaukt kādu viņu projektu? Pēdējā sasaukuma laikā es arī vairākkārt esmu uzdevusi šo jautājumu, taču atbildi neesmu radusi. Viss, ko no viņiem dzirdi, ir: “Nē! Nē! Nē!” Nevienas savas idejas. Neviena koncepta. Vienīgais, ko dzirdi, ir aizvainojoši, stulbi joki kā nupat karnevālā no Annagrētas Krampas-Karrenbaueres, kura mēģina vākt lētus popularitātes punktus, uzjautrinoties par cilvēkiem ar interseksualitāti,” sacīja Vācijas tieslietu ministre, Sociāldemokrātiskās partijas galvenā kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās Katarina Bārlija.

Palielinās arī to sociāldemokrātu politiķu skaits, kuri pievienojušies viedoklim: turpmākajos mēnešos jāizvērtē, cik reālistiskas ir izredzes, ka partijai šā brīža koalīcijā izdosies īstenot savas ieceres. Ja tās izrādīsies pārlieku zemas, partijai vajadzētu apsvērt iespēju pamest valdību. Tādēļ samazinājusies ir arī varbūtība, ka Krampai-Karrenbauerei varētu izdoties nomainīt Merkeli kancleres krēslā pašreizējā koalīcijā.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti