Sadaļas Sadaļas

Makrona Eiropas reformu plāns: Kiberdrošība, Eiropas robežu aizsardzība un Klimata banka

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir nācis klajā ar plašu Eiropas reformu plānu. Otrdien viņa raksts tika publicēts lielākajās avīzēs gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā. Makrons mudina eiropiešus neticēt nacionālistu saukļiem, jo šodien viņi esot gatavi solīt vienu, bet rīt kaut ko pilnīgi citu, lai gan īstenībā nespēj piedāvāt labus risinājumus.

Makrona Eiropas reformu plāns: Kiberdrošība, Eiropas robežu aizsardzība un Klimata bankaArtjoms Konohovs
Pirmkārt, Francijas prezidents rosina izveidot jaunu Eiropas aģentūru, kas rūpētos par mūsu demokrātijas un vēlēšanu aizsardzību pret nelabvēļu iejaukšanos. Pēc Makrona domām, šāda aģentūra varētu atbildēt par vēlēšanu procesa aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un viltus ziņām. Kā zināms, pēdējos gados tas ir kļuvis par nopietnu problēmu. Daudzi saista kiberuzbrukumus un viltus ziņu izplatīšanu ar Krievijas mēģinājumiem palielināt savu ietekmi Eiropā.

Tāpat Makrons uzskata, ka politiskajām partijām Eiropā būtu jāliedz saņemt līdzekļus no ārvalstīm. Te jau atkal ir runa par to, ka partijas, kas aģitē par vienas vai otras dalībvalsts izstāšanos no bloka, bieži vien tiek turētas aizdomās par līdzekļu saņemšanu no Kremļa vai krievu oligarhiem.

Otrkārt, Francijas prezidents piedāvā reformēt Šengenas zonu. Viņš uzskata, ka Eiropas robežām būtu jābūt labāk aizsargātam. Tādēļ, viņaprāt, būtu jāveido vienots Eiropas robežu apsardzes dienests, kā arī kopēja migrācijas un patvēruma politika.

Var droši paredzēt, ka par šo vienoties būs ļoti sarežģīti. Pat jau ierosinātais Eiropas Komisijas priekšlikums stiprināt Eiropas krasta un robežapsardzi saņēma negatīvu reakciju no Ungārijas. Budapešta to pasniedz kā mēģinājumu atņemt Eiropas valstu valdībām iespēju kontrolēt savas robežas ar mērķi slepus ielaist migrantus. Briselē šādu retoriku dēvē par iedzīvotāju iebiedēšanu.

Treškārt, Francijas prezidents uzskata, ka Eiropai būtu krietni nopietnāk jādomā par klimata pārmaiņām. Tādēļ Makrons rosina izveidot Klimata banku. Tās uzdevums būtu ieguldīt projektos, kas palīdzētu Eiropas ekonomikai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Bet jau līdz 2025. gadam vajadzētu uz pusi samazināt pesticīdu apjomu. Tāpat dažādu lauksaimniecībā izmantojamo ķīmisko vielu izvērtēšanai būtu jānotiek neatkarīgi un bez starptautisko korporāciju spiediena.

Savā publikācijā Makrons runā ar par ieguldījumiem aizsardzības jomā, par investīcijām jaunajās tehnoloģijās un par lielāku strādājošo sociālo aizsardzību. Lai to visu apspriestu,

Francijas prezidents mudina gada nogalē sasaukt Eiropas kongresu, kur šīs ieceres varētu izdiskutēt ne tikai politiķi, bet arī dažādu sabiedrības grupu pārstāvji.

Ir skaidrs, ka ar šo rakstu Makrons ir oficiāli uzsācis savas partijas kampaņu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un maija beigās kļūs skaidrs, cik pārliecinošas vēlētājiem liekas viņa idejas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt