Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās Briselē bija jau iepriekš plānota, tā nav ārkārtas, taču pirmā visu dalībvalstu iespēja satikties pēc dramatiskajiem notikumiem Parīzē. Un ir skaidrs, ka notikušais un terorisma draudi būs visu sarunu pirmais temats.
To apliecināja arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni: „Mēs piektdien pārrunājām ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu, vai mums mainīt šīs sanāksmes dienas kārtību, taču atskārtām, ka visi tie jautājumi, kas ir aktuāli pēc Parīzes notikumiem, jau ir paredzēti dienas kārtībā, jo ir bijuši teroristu uzbrukumi arī Beirūtā, Libānā un Krievijas lidmašīnai, kuru nogāza Ēģiptē, arī terorakti Turcijā un daudz kur citur. ''Islāma valsts'' darbība izplešas ne tikai Irākā un Sīrijā. Eiropas Savienība ir gatava darīt visu, kas vien tās spēkos, lai veidotu koalīciju ar visām iesaistītajām pusēm un valstīm, kas saskaras ar teroristu draudiem, un censties savest pie viena sarunu galda Sīrijas opozīcijas grupas.”
Sagaidāms, ka augstu dienas kārtībā būs arī bēgļu un migrācijas jautājumi.
Lai gan šajās dienās, īpaši sociālajos medijos, izskan aicinājumi nejaukt terorismu ar migrāciju, vairāku valstu valdības domā citādi.
Polijas jaunās valdības Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis ir izteicies, ka pēc terora aktiem Parīzē Polija nevar uzņemt imigrantus. Tas neesot politiski iespējams. Arī Grieķijas aizsardzības ministrija izteikusies, ka Parīzes notikumi parāda, ka kopā ar bēgļiem pāri robežām Eiropā ienāk arī ekstrēmisti un teroristi un ka Eiropas Savienībai tagad rūpīgi jāpārdomā gan ārējo, gan iekšējo robežu politika.
Tās ir divas ļoti dažādas lietas, ierodoties sanāksmē Briselē, sacīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns: „Eiropā mēs nedrīkstam vilkt kļūdainu vienlīdzības zīmi starp terorismu un migrāciju. Bez šaubām, tās ir divas ļoti, ļoti dažādas lietas. Terorisms ir barbarisms.”
Arī ceļošanai brīvās Šengenas zonas nākotne būs sarunās. Vairākas valstis jau ir paudušas, ka to neapdraudot, tomēr uz laiku vajadzētu atjaunot robežkontroles. Šajās dienās jau ir notikušas dokumentu pārbaudes uz Francijas un Beļģijas, kā arī uz Vācijas un Francijas robežām.
Savukārt, piektdien, 20.novembrī, Briselē būs ārkārtas iekšlietu ministru sanāksme, kurā ir iecere ātri pieņemt lēmumu izveidot Eiropas Savienības mēroga sistēmu gaisa satiksmes pasažieru datu apkopošanai. Tas būtībā nozīmē arī plašāku informāciju par cilvēkiem, kas izvēlēsies lidot, kā arī aktīvāk vērsties pret terorisma finansēšanas iespējām, proti, izsekot naudas plūsmai šādiem mērķiem un laikus tos apcirpt, kā arī pieņemt ieroču kontroles normas. Un valstīm vairāk dalīties informācijā par aizdomās turamajiem, kā arī pastiprināt kontroli uz Eiropas Savienības ārējām robežām.
