Jaunā gada notikumu Ķelnē, kā arī citās Vācijas un Eiropas pilsētās, kur seksuālus uzbrukums piedzīvojušas simtiem sieviešu, izpelnījušies uzmanību arī Eiropas Savienības (ES) gaiteņos, kur notikušajam īpašās debatēs sesijā Strasbūrā pievērsušies arī Eiropas Parlamenta deputāti. Runājot par konkrēto nakti, deputāti aicināja palūkoties uz ES situāciju plašāk un ņemt vērā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras informāciju viena trešdaļa bloka valstīs dzīvojošo sieviešu jeb vairāk nekā 60 miljoni kopš 15 gadu vecuma ir saskārušās ar fizisku vai seksuālu vardarbību. „Tā nav jauna parādība Eiropā, un to nevajadzētu saistīt ar ārvalstnieku ierašanos,” pauda vairāki deputāti, jau atkārtoti aicinot pieņemt ES direktīvu, kas paredz apkarot vardarbību pret sievietēm.
„Nekad iepriekš nebija noticis tā, ka tik lielā skaitā sievietēm uzbrūk Eiropas publiskajās vietās. Mums ir jāaicina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, kas pieprasa vērsties pret vardarbību pret sievietēm, to nekavējoši darīt,” ierosināja deputāte Konstance Le Gripa no Francijas.
Stambulas konvencija, ko min deputāte, jeb pilnā nosaukumā Eiropas Padomes Konvencija iestājas par to, lai tiktu novērsta un apkarota vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Konvenciju pieņēma 2011.gadā, un patlaban tai ir pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Latviju, Čehiju un Bulgāriju.
Eiropas Parlamenta diskusijās balsi īpaši cēla sievietes, aicinot Eiropas Komisiju izstrādāt dzimumu līdztiesības stratēģiju, jo visas iepriekšējās savu aktualitāti ir zaudējušas, uzsvēra deputāte no Spānijas Iratkse Garsia Peresa:
„Mēs uzstājam, ka Eiropas Komisija izstrādā stratēģiju, kas nosaka vienlīdzību starp vīrieti un sievieti.”
Vācijas deputāte Terija Reintke norādīja, ka meiteņu un sieviešu tiesības šajā 21. gadsimtā arvien ir nenokārtota lieta:
''Notikušais Ķelnē ir atkal devis jaunu stimulu un parādījis, cik svarīgi ir atkal šo jautājumu atjaunot augstu mūsu dienas kārtībā, un tajā skaitā dzimumu līdztiesības stratēģiju.”
Deputāti debatēs arī norādīja, ka dalībvalstīm vajadzētu ieguldīt vairāk pūļu, lai integrētu migrantus, izglītotu par vietējām vērtībām, dzīves stilu un kultūru.
Piemēram, Beļģijas galvaspilsētā Briselē patlaban norisinās aktīvas diskusijas par jaunu integrācijas kursu veidošanu imigrantiem. Briseles rīcībā, kā ziņo mediji, jau ir vismaz 7000 vietu cilvēkiem, kur ieradušies valstī un kurus izglītos par Beļģijas dzīvi, kultūru, tradīcijām un citādi palīdzēs iedzīvoties valstī, bet esot nepieciešams atrast vēl vismaz 20 000 šādu vietu. Beļģijas varas iestādes uzskata, ka ir obligāti nepieciešams integrēt imigrantus un bēgļus, kuri ieguvuši atļauju palikt valstī, un tagad valstij budžetā būs jāspēj tam rast līdzekļus.
Jaunā gada nakts notikumus policija vēl izmeklē, taču ziņo, ka vairums aizdomās turamo esot patvēruma meklētāji vai imigranti no Ziemeļāfrikas. Reaģējot uz sabiedrības spiedienu, Vācijas kanclere Angela Merkele izsludināja izmaiņas likumā, kas paredz izraidīt patvēruma meklētājus, kuri notiesāti uz gadu cietumā vai ilgāk, arī nosacīta soda gadījumā.
Savukārt Ķelnes karnevāla laikā palielinātas policijas rindas, īpaši pievēršot uzmanību sieviešu drošībai.
