Pēdējo reizi pāvesta vizīte Grieķijā notika 2001. gadā, kad Eiropas dienvidos esošajā valstī viesojās Jānis Pāvils II. Un tā savukārt bija pirmā pāvesta vizīte Atēnās kopš 1054. gada, kad notika šķelšanās starp katoļu un pareizticīgo baznīcu. Savstarpējā ekskomunikācija starp abām baznīcām tika atcelta tikai 1965. gadā. Tomēr, kā norāda Grieķijas jezuītu katoļu kopienas vadītājs Pjērs Salembjē, attiecības ar Grieķijas baznīcu ir daudz labākas, nekā tās bija pirms Jāņa Pāvila II vizītes.
Taču baznīcas vadības struktūrā joprojām esot daži "pazīstami antikatoļu fanātiķi", un, piemēram, Pirejas pilsētas bīskaps nosaucis pāvesta vizīti par "amorālu".
Grieķijas galvaspilsētā pāvesta vizītes laikā izvietoti lieli drošības spēki - līdz 2000 policistu. Šādi drošības pasākumi pamatoti, lai varētu uzraudzīt iespējamos pareizticīgo stingrās līnijas piekritēju protestus, kas galvaspilsētas centrā gan ir aizliegti.
Pāvests vizītes laikā tiksies ar Grieķijas augstākajām amatpersonām, Grieķijas Baznīcas arhibīskapu, kā arī nelielo Grieķijas katoļu kopienu. Francisks savā pirmajā runā brīdināja, ka populisma un autoritārisma piedāvātās "vieglās atbildes" tādu krīžu laikā kā koronavīrusa pandēmija apdraud demokrātiju.
Pāvests Francisks Grieķijā šodien ieradās pēc divu dienu viesošanās Kiprā. Tur Francisks nosodīja "verdzību" un "spīdzināšanu" migrantu nometnēs, velkot paralēles ar Otro pasaules karu. Kipras valdība piektdien paziņoja, ka, pateicoties Franciskam, 50 migranti, tostarp divi kamerūnieši, kas mēnešiem ilgi iestrēguši sadalītās salas buferzonā, tiks pārvietoti uz Itāliju. Arī Grieķijā vizītes programmā iekļauti migrācijas jautājumi, proti, Lesbas salā esošo migrantu nometņu apmeklējums, kas gaidāms svētdien. Francisks, kurš jau ilgu laiku zināms kā bēgļu aizstāvis, tur viesojās 2016. gadā, migrācijas krīzes laikā. Toreiz viņš apmeklēja plašo Morijas migrantu nometni, kas pērn nodega.
Tagad ar Eiropas Savienības līdzekļiem Grieķija savās salās būvē virkni "slēgtu" objektu ar dzeloņstiepļu žogu, novērošanas kamerām, skeneriem un vārtiem. Nevalstiskās organizācijas ir paudušas bažas par jaunajām nometnēm, apgalvojot, ka nevajadzētu ierobežot cilvēku pārvietošanos.
Tās šonedēļ nosūtīja vēstuli Franciskam, pievēršot uzmanību nometnēs esošo cilvēku situācijai un lūdzot viņa palīdzību, lai apturētu migrantu iespējamo nelegālo atgrūšanu.
Sākot savu vizīti Grieķijā, 84 gadus vecais pāvests izteicās, ka Eiropu migrācijas jautājumā "plosījis nacionālistisks egoisms". Viņaprāt, tā vietā, lai attiecībā uz migrāciju Eiropa būtu "solidaritātes dzinējspēks", Eiropas kopienas rīcība "brīžiem šķiet bloķēta un nesaskaņota".