Aprit seši gadi kopš Ukrainas “Pašcieņas” revolūcijas - “Maidana” asiņainākajām dienām. Kā Ukrainā pieminēs šo notikumu?
20. februāris ir tā diena, kad no snaiperu lodēm Kijevā krita ap 100 protestētāju pret Ukrainas toreizējo prokrievisko varu. Kā katru gadu šos kritušos pieminēs ar dažādiem pasākumiem lielākoties Kijevas Neatkarības laukuma jeb Maidana apkārtnē, kur izkar no balta papīra izgrieztas eņģeļu figūriņas un cilvēki pulcēsies, lai pieminētu kritušos, no kuriem daudzi bija gados jauni. Bet visu nedēļu dievnamos ir aizlūgumi un piemiņas dievkalpojumi. Pie Neatkarības laukuma ir izveidots arī Maidana piemiņas un izstāžu centrs, kas apkopo un glabā “Maidana” atmiņas, un ir iecerēts desmit gadu laikā uzcelt un izveidot “Maidana” revolūcijai veltītu muzeju.
Briselē ceturtdien gaidāms Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju samits par nākamo septiņu gadu budžetu. Kas tajā gaidāms?
Eiropas valstu vadītāji tiksies, lai mēģinātu pakāpeniski vienoties par Eiropas naudas maku, kas tagad būs nedaudz plānāks, jo aiziet Lielbritānija. Parasti šīs sarunas ir grūtas un ilgas, jo valstīm nekad nav viegli vienoties par naudas sadali un izlietojumu. Kopš ES paplašināšanās arī jaunās dalībvalstis vēlas lielāku daļu, lai ātrāk spētu attīstīties līdz vecāko valstu līmenim.
Irānā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un tās notiek laikā, kad ir tik sarežģītas ārējās attiecības, īpaši ar ASV.
Irāna pēdējā laikā daudz ir bijusi mediju virsrakstos, īpaši pēc dziļās attiecību krīzes ar ASV, un tāpēc tieši drošības jautājums būs viens no svarīgākajiem šajās vēlēšanās, jo arī sabiedrība ir noraizējusies par to, kas gaidāms. Cilvēkus satrauc arī ekonomiskā situācija, degvielas cenas un daudzi sadzīves jautājumi. Patlaban parlamenta vairākumā ir daudz kritizētie reformisti, taču ir iespējama konservatīvo atgriešanās pie varas, kas var nosvērt Irānas politisko kursu mazāk progresīvā gultnē.
Aprit 80 gadi kopš Dalailamas iecelšanas garīgā līdera kārtā. Ķīnas spiediena dēļ Dalailama ne visur tiek atzīts. Kā pasaulē raugās uz šo notikumu?
Agrākais Tibetas līderis un augstākais garīgais skolotājs Dalailama, īstajā vārdā Tenzins Gjaco, tika kronēts 15 gadu vecumā un desmit gadus novaldīja laikā, kad Ķīna jau bija anektējusi Tibetu, bet tad, kad izcēlās nemieri, Dalailama bija spiests bēgt uz Indiju un tur arī kļuva par globālu personu, kas iestājas par brīvu Tibetu un aicina uz mieru pasaulē. Viņš saņēmis arī Nobela miera prēmiju par nevardarbīgu pretošanos. Taču, lai arī kā Dalailama būtu centies, Tibeta joprojām nav brīva un viņa vizītes pasaules valstīs Ķīnas politiskās ietekmes dēļ allaž ir neērtas. Dalailama vairākkārt ir bijis arī Latvijā.
