Nedz Eiropas Savienības, nedz NATO dalībvalstu vidū pašreiz nav vienotas nostājas par to, ko darīt ar Sīriju. Tādēļ, ja ASV nolems vienpusēji sodīt Sīrijas prezidentu Asadu iespējamu ķīmiskos ieroču lietošanu, Latvijas armijai nekādās militārās operācijās nevajadzētu iesaistīties, uzskata Pabriks.
„Es neredzu iespēju, kā varētu iesaistīties Latvija vai NATO, jo es nedomāju, ka mēs spēsim tuvākajā laikā panākt vienotu viedokli par šo iesaisti,” saka Pabriks.
Ministrs uzsver, ka NATO būtu noteikti jāiesaistās tikai tad, ja pēc iespējamā amerikāņu uzbrukuma Sīrijas līderis nolemtu atriebties un uzbrukt Eiropai vai Turcijai, kas ir NATO dalībvalsts.
Pabriks saka, ka lielākā atbildība būtu jāuzņemas tiem, kuri nav ļāvuši Sīrijas konfliktu atrisināt laicīgi, proti Krievijai. Bet ar uzbrukumu Sīrijai ir jābūt piesardzīgiem. „Nav īsti laba veida, kā Asadu par to sodīt, jo ar to vien, ka amerikāņi vai kāds cits izšaus 10, 20 vai pat 100 raķetes… Tas tāpat kā mēs redzam, ka kāds cilvēks uz ielas sit nevainīgu garāmgājēju, un mēs pieiesim klāt un arī viņam iesitīsim. Nu, mēs iesitīsim, un kas būs tālāk? Ne mēs viņu varam nogādāt tiesas zālē, ne mēs viņu varam apcietināt,” skaidro ministrs.
Savukārt, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pašreiz atrodas samitā Viļņā, pirms dažām dienām intervijā Latvijas Radio sacīja, ka militārs trieciens būtu adekvāta starptautiskās sabiedrības reakcija uz ķīmisko ieroču lietošanu, ja tāda tiešām ir notikusi. „Latvijas pozīcija šobrīd ir ļoti skaidra - ja apstiprināsies informācija vai ir pamatotas bažas, ka ķīmiskie ieroči ir lietoti, tad mēs uzskatām, ka militārs trieciens, gaisa uzbrukumi militārām bāzēm, instalācijām ir adekvāta starptautiskās sabiedrības reakcija,” sacīja Rinkēvičs.
Eiropas Savienības valstu ministri par situāciju Sīrijā plāno turpināt diskutēt nākamnedēļ.
