Okupanti aizlieguši Hersonas apgabala iedzīvotājiem šķērsot Dņepras upi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas spēki valsts austrumos un dienvidos turpina atbrīvot Krievijas iebrucēju iepriekš ieņemtās apdzīvotās vietas, taču uz drīzu reģona atbrīvošanu pagaidām cerēt nav pamata. Tā uzskata gan ukraiņu, gan ārvalstu militārie analītiķi, piebilstot, ka arī Krievijai ir grūtības izpildīt iepriekš izvirzītos mērķus.

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka okupācijas spēki Hersonas apgabalā vietējiem iedzīvotājiem aizlieguši šķērsot Dņepras upi gan pa tiltiem, gan ar peldlīdzekļiem. Tiem, kas ignorēs šo aizliegumu, piedraudēts ar uguns atklāšanu tiešā tēmējumā.

Ukraina ziņo par vairāku apdzīvoto vietu atbrīvošanu
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Ukrainas spēkiem ir izdevies iznīcināt lielākos tiltus Hersonas apkaimē, tādēļ okupantu pārvietošanās ir ievērojami apgrūtināta un viņi nevar saņemt papildspēkus no Krimas.

Ukrainas armija nevēlas karot pilsētās

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka izdevies atbrīvot divas apdzīvotas vietas Ukrainas austrumos un vienu Doneckas apgabalā. Ukraiņu pretuzbrukuma dēļ arvien vairāk krievu okupantu bēgot arī no anektētās Krimas.

Ja neskaita kārtējos video par sabombardētām Krievijas spēku munīcijas noliktavām, informācija par ukraiņu pretuzbrukumu joprojām ir visai skopa.

Ukrainas spēku panākumus un taktiku intervijā televīzijas kanālam "Espresso" skaidro kompānijas "Defence Express" vadītājs Dmitrijs Zgurecs: "Pašlaik tiek izdarīts uguns spiediens uz Krievijas objektiem. Dņepras upes labajā krastā darbojas mūsu aviācija un bezpilota lidaparāti, bet Krievijas pretgaisa aizsardzība šajā sektorā nav efektīva.

Ukrainas bruņotie spēki izmanto tālas darbības ieročus, un galvenais mērķis ir pabīdīt frontes līniju tuvāk Dņeprai. Mums ir arī ziņas, ka atsevišķas Krievijas armijas vienības atsakās karot.

Dņepras labais krasts ir svarīgs visai sabiedrībai, taču reģiona atbrīvošana nebūs ātra.

Ir nepieciešams radīt apstākļus, lai ienaidnieks pats aiziet no Hersonas. Karot pilsētās – tā nav mūsu pieeja."

Krievijai maz izredžu līdz 15. septembrim ieņemt visu Doneckas apgabalu

Notiekošo Ukrainā aktīvi komentē arī ārvalstu speciālisti.

Amerikāņu domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka pretuzbrukuma ātrums, visticamāk, mainīsies ar katru dienu. Pēc ekspertu domām, joprojām izjūtot atsevišķa veida bruņojuma trūkumu, Ukrainas spēki mēģinās traucēt bruņojuma piegādes Krievijai, kā arī traucēs Krievijas komandstruktūrai.

Institūts arī prognozē, ka Krievijas spēki arī laiku pa laikam dosies kārtējos pretuzbrukumos, cenšoties atkarot zaudētās pozīcijas, vienlaikus pastiprinot artilērijas un aviācijas uzbrukumus, kuros tiem joprojām ir pārspēks.

Savukārt britu izlūkdienests norāda, ka Krievijas spēku galvenais mērķis Ukrainā joprojām nav mainījies – saglabāt operācijas Donbasa reģionā.

Arī aktīvākās karadarbības vietas nav mainījušās – tā ir Avdijivka un Bahmuta un, lai arī šajā sektorā ir vislielākie panākumi, nedēļas laikā Krievijas spēkiem izdevies pavirzīties uz priekšu tikai par kilometru.

Tik lēns progress savukārt var apgrūtināt Kremļa izvirzīto mērķi līdz 15. septembrim pilnībā pārņemt savā kontrolē visu Doneckas apgabala teritoriju.

Tā kā šis mērķis, visticamāk, netiks sasniegts, uz jautājuma zīmes ir arī Krievijas vēlme sarīkot tā dēvētos referendumus uz laiku okupētajās teritorijās.

Zaporižjas AES palikuši divi starptautiskās misijas eksperti

Ar lielu nepacietību tiek gaidīts arī ārvalstu ekspertu ziņojums par to, kāda ir situācija Krievijas spēku ieņemtajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņo Krievijas masu saziņas līdzekļi, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras delegācija ir pametusi Zaporižjas atomelektrostaciju. Tajā ir palikuši divi starptautiskie eksperti un, kā iepriekš norādīja aģentūras vadītājs, viņi tur paliks arī pastāvīgi.

Oficiālu informāciju par stacijā konstatēto aģentūra sola izplatīt otrdien. Kā uzsvēruši Ukrainas pārstāvji, no šī ziņojuma tiek gaidīts ne tik daudz atskaite par militāro drošību, bet gan par stacijas inženiertehnisko un kodoldrošību.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti