Pirmais no skandāliem: atsākušās diskusijas par Baltā nama reakciju uz uzbrukumu ASV konsulātam Bengazi Lībijā pagājušā gada rudenī. Toreiz dzīvības zaudēja vēstnieks un trīs diplomāti.
Vispirms Baltais nams teica, ka spontāni uzbrucis saniknots pūlis. Tad atzina, ka notikusi ar „Al Qaeda” saistītu karotāju akcija. Republikāņi pārmet Obamam patieso terora draudu slēpšanu pirms vēlēšanām. ASV ārlietu resors cītīgi rediģējis ierēdņu skaidrojumus par notikumu - centies svītrot ar „Al Qaeda” saistītas grupas faktu un to, ka pirms uzbrukuma saņemti brīdinājumi
Otrais skandāls – Ieņēmumu dienests skrupulozi vērtējis konservatīvos fondus, kas lūdza atlaist nodokļus. Atbilstoši likumam, nevalstiskās organizācijas var saņemt atlaides, ja tieši nenodarbojas ar politiku un neatbalsta politiķus, kā arī nesubsidē tos. Tādā gadījumā rezultāts var būt tāds, ka nodokļu maksātāji ir subsidējuši politiku. Taču pārbaudītāji esot bijuši vienpusīgi. „No visiem, kurus Ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt, tas visvairāk laika veltīja republikāņu konservatīvām NVO,” saka bijušais ASV diplomāts Deivids Holahans. „Tā vietā, lai revidētu firmas vai personas, ar nodokļu problēmām, tas pielika visus pūliņus un enerģiju, izmeklējot republikāņu organizācijas.”
Ja pavēli pārbaudīt republikāņu organizācijas, tad Obamam, iespējams, vajadzētu saskarties impīčmentu. Oficiālās atskaites pārlabošana atstāja iespaidu, ka prezidenta palīgi ir nekompetenti un kaut ko slēpj. „Nedomāju, ka tie apdraud prezidenta otro termiņu. Bet šīs problēmas ir jāuztver nopietni,” notikušo vērtē Holahans. „Ir nopietni, ja Nodokļu aģentūra pārbauda politiskas organizācijas – tas pilnībā pārkāpj demokrātiskās sistēmas noteikumus. Pastāv noteikumi, un ir jāspēlē pēc noteikumiem.”
Trešais skandāls – AP un Fox žurnālistu kontrolēšana, ko vērtē kā uzbrukumu preses brīvībai. Mēnešiem ilgi Tieslietu ministrija, izmeklējot ziņu noplūdes lietu, slepeni ieguva vismaz septiņu žurnālistu telefonsarunu ierakstus. Atklājies arī, ka Federālais Izmeklēšanas Birojs izsekojis Fox News televīzijas Vašingtonas biroja vadītāju Džeimsu Rozenu, lai atrastu slepenu ziņu noplūdes avotus par Ziemeļkoreju. Rozens reportāžās atsaucās uz slepenu ziņojumu, kuru izpauda kāds diplomāts.
Lai arī skandāli nav un nebūs tik bīstami, cik Niksonam bija Votergeita, skandāli liek šaubīties par Obamas un viņa komandas darbības principiem. „Amerikas politikā vēlēšanas ir vienmēr. Pašlaik Republikāņu partija jau gatavojas nākamajām vēlēšanām, tāpēc kritizē Obamu jebkurā izdevīgā brīdī. Republikāņi šobrīd neizskatās spoži. Aptaujas rāda, ka 59% amerikāņu uzlūko republikāņus noraidoši,” saka Holahans.
